Pamatojoties uz šo pētījumu, kas veikts vairāk nekā 10 gadu garumā, tapusi gandrīz 600 lappušu bieza grāmata par dekoru Rīgas arhitektūrā laika periodā no 19. gadsimta beigām līdz Pirmajam pasaules karam. Grāmatā dekors skatīts gan saistībā ar konkrētu arhitektu radošo darbību, gan kultūrvēsturisko vidi un laikmetu kopumā.
Silvija Grosa atklāja: "Mēs lepojamies ar savu jūgendstilu.
Protams, mēs neesam jūgendstila aizsācēji, mēs to esam tikai pārņēmuši un savā veidā šeit izpaudušies ar šo stilu.
Šī aina ar dažādu tautību tēlniekiem ir ļoti raksturīga Rīgai. Rīga bija kosmopolītiska pilsēta 20. gadsimta sākumā, toreiz vēl Krievijas impērijas sastāvā. Tas viss ir ļoti sarežģīts jautājums un komplicēti pētāms, jo materiāla ir ļoti maz. " Viņa piebilda, ka "Rīgas jūgendstila perioda arhitektūras dekors ir ļoti interesanta, daudzveidīga tēma. Var atrast dažādus paraugus, pēc kuriem tas viss ir darīts. Var arī atrast, kas to ir veicis. Protams, ne visiem darbiem, bet nelielam daudzumam, bet šo to ir izdevies tādā veidā atrast".
Lai to visu paveiktu, Silvija Grosa ir nenogurstoši staigājusi pa pilsētu, aplūkojot ēkas gan no ārpuses, gan iekšpuses, cik vien tas ir bijis iespējams. Viņa piebilda: "Grāmatā ir daudz ilustrāciju. Es mēģināju ilustrācijas likt tā, lai būtu redzams tas, kas ir bijis agrāk, un tas, kā tas izskatās tagad. Rīgai tiešām ir paveicies. Ļoti daudzas ēkas ir tādas, kādas tās bija 20. gadsimta sākumā. Ārpusēs. Ar interjeriem ir sarežģītāk. Interjeri ir daudz pārveidoti un zuduši.
Tas liek pievērst vērību tam, kas ir ap mums. Paskatīties apkārt. Un saudzēt to, kas mums pieder. "
Grāmatā iespējams aplūkot vairāk ka 900 attēlus, ļaujot ieraudzīt Rīgu un tās iedzīvotājus 20. gadsimta sākumā un mūsdienās. Profesore uzskatīja, ka šī grāmata nākotnē kalpos par pamatu tam, lai veiktu vēl plašākus pētījumus.
