8 melnie pie Ventas – viensēta mūsdienu tehnoloģijā un estētikā

8 melnie – “Līči” – ir lauku sēta Ventas upes krastā, radīta nesen, projektējot un būvējot no 2004. līdz 2011.gadam.

Arhitektu birojs NRJA

  • Uldis Lukševics
  • Ieva Lāce-Lukševica
  • Ints Menģelis
  • Linda Leitāne

Tas ir moderns astoņu ēku ansamblis, kas savas saknes rod latvju viensētu tradīcijās, tradicionālajā latviešu dzīves telpas modelī, kas cauri laikiem ir radis līdzsvaru starp lietderīgumu un dziņu pēc ainaviskas iederības. Nav liecību par to, ka šajā vietā reiz būtu bijušas mājas, ir vien vēsturiski fakti par to, kā gleznainajā līcītī celti no upes ārā pludinātie kokmateriāli. Tātad arhitektūras kods šeit ir ticis radīts no jauna un līdz šādam kodam bija jānonāk pamazām.

Būvkultūra

No 24. līdz 27. septembrim Latvijā norisinājās Eiropas Kultūras mantojuma dienas, kuru tēma 2020. gadā bija būvkultūra. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde apkopojusi vairāk nekā 30 labas būvkultūras paraugus, kurus vieno to tapšanas, uzturēšanas un pilnvērtīgas dzīves īpašs novērtējums. Sabiedrisko mediju portālā LSM.lv iepazīstinām ar šo objektu dzīvesstāstiem – par atbildīgiem pasūtītājiem un saimniekiem, par radošiem un tālejoši domājošiem arhitektiem, kurus izstāsta Latvijas arhitektūras un kultūras mantojuma speciālisti.

Līču sēta aizsākās kā neliela brīvdienu māja gleznainas upes krastā, sākotnēji – “būt viesim savā ainavā”. Laikam ritot, māja un ainava saistīja saimnieku arvien ciešāk. Tika paplašināta gan nelielā māja, gan pamazām uzradās arvien jauni ēku apjomi vienotā melnu dēļu apdarē.

Un ēku grupa no vīzijas, no viensētas interpretācijas kļūst par patiesu, pamatīgu viensētu, risinātu mūsdienu tehnoloģijā un estētikā.

Nu tā ir kļuvusi par daļu no ainavas, par daļu no šīs vietas, tā vairs nav tikai brīvdienu māja, no kuras apskatīt gleznainu upi. Lai arī sākotnēji par apdares arhetipu pieņemta pelēku retinātu dēļu šķūņa apdare, tomēr 8 melno ēku apdarē izmantoti biezāki, 45mm biezi priedes dēļi, tātad "pamatīgs šķūnis".

Savā ziņā 8 melnos var uzskatīt par Baukultur deklarācijas vislatviskāko interpretāciju attiecībā uz tēzēm par vietas atmiņu un piederību. Viensēta kā pamatīgā ēku grupa noslēdz iekšpagalmu, un iekšpagalma drošībā izspēlējas dzimtas dzīves ritums no paaudzes paaudzē, līdz ļaužu likteņi, pati ēka un ainava saplūst kopējā stāstā par laika ritumu dabā. Šādu metamorfozi nevar izdomāt un uzkonstruēt. Jāpaiet zināmam laikam, līdz tā atrod savu vietu. Tikpat ilgs laiks jādod arhitektūrai, kas vieno cilvēku un ainavu. Līču sētā visa mēroga arhitektūra konsekventi uzticēta arhitektam un viss ēku ansamblis attīstījies ar vienotu vīziju.

*Pēc autoru lūguma tekstā nav ieviestas redakcionālas izmaiņas

 

Publikācijas top sadarbībā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti