Kas notiek Latvijā trīs dienas pirms 14. Saeimas vēlēšanām?

Jānis Ikstens, Vita Matīss, Rūta Dimanta, Jānis Endziņš, Arnis Kaktiņš, Georgs Rubenis

Jānis Domburs 28. septembris, trešdiena 21:15

Pēc Rīgas domes pieprasījuma Ukrainas bēgļiem piemaksāt par viesnīcām ceturtdaļa tās pametusi

Sākot no septembra, Ukrainas kara bēgļiem pašiem ir jāpiemaksā starpība starp Latvijas valsts piešķirto izmitināšanas finansējumu un faktiskajām mājokļa izmaksām, ko iepriekš sedza Rīgas pilsētas pašvaldība. Šāds Rīgas domes paziņojums augustā izvietots viesnīcās, kur pašvaldība izmitinājusi bēgļus no Ukrainas, liecina raidījuma "Kas notiek Latvijā?" rīcībā esošā informācija. Pēc Rīgas domes pieprasījuma Ukrainas bēgļiem piemaksāt par viesnīcām aptuveni ceturtdaļa tās jau pametusi. Rīgas dome savā paziņojumā atsaucas uz valdības lēmumu un Ekonomikas ministrijas precizējumu, savukārt ministrijā šai interpretācijai par domes lēmumu nepiekrīt un norāda, ka tiesību normas neparedz bēgļu izmitināšanu saistīt ar viņu iespējām to pašiem līdzfinansēt. Tikmēr ukrainiete Lidija, kura Rīgā ieradusies kā kara bēgle no Kijivas, atzīst, ka veiksmīgi Rīgā atrast dzīvesvietu pašlaik izdodas tikai daļai bēgļu.

Rīgas domes izteiktajā brīdinājumā par papildu izmaksām teikts, ka tas attiecas uz Ukrainas civiliedzīvotāju grupām, starp kurām ir arī sociāli mazaizsargāto personu grupas statusam piederīgi cilvēki, piemēram, personas ar invaliditāti, pensijas vecuma cilvēki, grūtnieces un jaunās māmiņas. Laika posmā no 24. februāra līdz 16. septembrim Latvijā bija reģistrēti 40 068 Ukrainas civiliedzīvotāji. Līdz šim Latvijā iebraukušo personu skaita pieaugumam bija tendence mazināties, taču gan jūlijā, gan augustā Latvijā patvērumu meklēja nedaudz vairāk nekā trīs ar pusi tūkstošu Ukrainas civiliedzīvotāju. Tūristu mītnēs Rīgā uz 15. septembri kopumā bija izmitināti 627 cilvēki, no tiem 73 izmitināti uz 60 dienām par paaugstināto maksu, ko paredz Ministru kabineta (MK) noteikumi, bet 554 izmitināti 120 dienu programmā, kuras ietvaros valsts sedz 100 eiro mēnesī.

Šobrīd teju 500 cilvēki turpina dzīvot viesnīcās, sedzot daļu maksas par dzīvošanu paši, informē Rīgas domē, taču pēc domes paziņojuma izplatīšanas, proti, kopš 31. augusta, 159 personas viesnīcas jau ir pametušas. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), kas koordinē Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas procesus, norāda, ka dienests ir informēts par radušos situāciju, bet plašāku informāciju par to, kas ar šiem cilvēkiem ir noticis tālāk pēc izrakstīšanās no viesnīcām, VUGD nesniedz.

Tiesiskās paļāvības pārkāpums

Primāri sniedzamo atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem organizē un nodrošina pašvaldības, ievērojot MK noteikumos noteiktos principus. Savukārt pašvaldību izdevumus par Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošināto izmitināšanu sedz valsts no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 100% apmērā no faktiskajām izmitināšanas izmaksām proporcionāli faktiskajam izmitināšanas dienu skaitam, ievērojot minētajos MK noteikumos noteiktos izmaksu limitus katram izmitināšanas veidam. To paredz MK 2022. gada 8. jūnija noteikumi Nr. 339 "Noteikumi par primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem". Ekonomikas ministrijā, skaidrojot situāciju, vērš uzmanību uz to, ka normatīvajos aktos nav paredzēts regulēt un tie neregulē situācijas, kad pašvaldība pēc savas iniciatīvas ir izvēlējusies Ukrainas civiliedzīvotājus izmitināt tādās izmitināšanas vietās, kuru izmaksas pārsniedz to apjomu, ko valsts ir "apsolījusi" pašvaldībai segt. "Proti, nav pamata uzskatīt, ka pašvaldībai varēja rasties paļāvība, ka izmaksas, kas pārsniedz normatīvi noteiktās, vēlāk varētu tikt kompensētas no valsts puses," norāda ministrijā.

"Normatīvie akti arī neparedz un neregulē tādu hipotētisku tiesisko attiecību nodibināšanu starp valsti vai pašvaldību un Ukrainas civiliedzīvotāju, kuru ietvaros Ukrainas civiliedzīvotājam varētu rasties pienākums segt primāri sniedzamā atbalsta – izmitināšanas – ietvaros starpību starp izmitināšanas faktiskajām izmaksām un MK noteikumos Nr. 339 noteiktajiem izmaksu limitiem. Vēl jo vairāk – tiesību normas neparedz izmitināšanas saņemšanu kā tādu padarīt atkarīgu no Ukrainas civiliedzīvotāja iespējām to līdzfinansēt. Uzsveram, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums paredz Ukrainas civiliedzīvotājiem subjektīvās tiesības saņemt izmitināšanu noteiktu laika periodu neatkarīgi no tā, kurā pašvaldībā persona tiek izmitināta un neizvirzot šī atbalsta saņemšanai nosacījumus par līdzfinansējuma segšanu," skaidro Ekonomikas ministrijas pārstāve Elita Rubesa–Voravko.

Tiesībsarga Jura Jansona vērtējumā, valdības noteikumi nosaka, kāds atbalsta apjoms tiek segts pašvaldībai, taču tiesiskais regulējums tiešā veidā neliedzot cilvēkam piedalīties ar līdzfinansējumu izmitināšanas izdevumu segšanā.

"Vienlaikus, apzinoties, ka Ukrainas civiliedzīvotāju rīcībā var nebūt pietiekamu līdzekļu mājokļa izdevumu segšanai, valstij ir jādomā risinājumi, lai cilvēki nepaliktu bez mājokļa," vēsta tiesībsargs.

Savukārt Latvijas Cilvēktiesību centrā (LCC) argumentē, ka jautājums ir, vai minētā tiesību norma paredz nostājas maiņu jau procesā, proti, paredzot izmaiņas atbalstā tiem, kuriem sākotnēji nebija noteikts 60 dienu termiņš, bet gan 120 dienu termiņš. "Pirmšķietami es sliecos uzskatīt, ka tas būtu tiesiskās paļāvības pārkāpums. Pirmšķietami 60 dienu ietvaros prasīt līdzfinansējumu no pagaidu aizsardzības saņēmējiem pašvaldības telpās ir prettiesiski," norāda LCC jurists Edgars Oļševskis.

Likums neparedz tiesības pieprasīt no ukraiņiem līdzfinansējumu

Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums kopš tā pieņemšanas, mainoties situācijai, ir ticis grozīts jau daudzkārt. Uz to norāda arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (''Konservatīvie''), atgādinot, ka sākotnējā redakcijā tika noteikts 90 dienu periods, kurā Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek sniegts primārais atbalsts, tai skaitā izmitināšana. "Sākotnēji Ukrainas kara bēgļi tika izmitināti arī viesnīcās, maksājot 20 eiro dienā par vienu personu, plus ēdināšanas izdevumi. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, tādējādi veidojās situācija, ka Latvija sniedz atbalstu ap 1000 eiro mēnesī par vienu Ukrainas civiliedzīvotāju, kas, pēc Finanšu ministrijas teiktā, ir ļoti dārgs pasākums, jo valsts netērē tik lielas summas sociālajā atbalstā pat Latvijas iedzīvotājiem," skaidro Rancāns.

Viņš atgādina, ka tāpēc vispirms bijis domāts, ka 90 dienu periodā Ukrainas civiliedzīvotāji integrējas Latvijā, atrod sev darbu un spēj paši nodrošināt arī izmitināšanu. Tomēr vēlāk, karadarbībai Ukrainā ievelkoties un saprotot, ka integrācija nenorit tik veiksmīgi, kā iesākumā cerēts, atbalsta periods tika pagarināts uz 120 dienām, atzīmē politiķis.

Bet pagarinājums likumā, pēc Rancāna teiktā, ticis nolemts ar domu, ka ir jāmeklē lētāki risinājumi, piemēram, izmitināšana pašvaldību telpās, mājokļa pabalsti un citi. Tad pašvaldībām tika dota iespēja izvēlēties arī īsāku atbalsta periodu – tikai 60 dienas, bet par dārgāku finansējumu, vai arī visas 120 dienas, bet ar mazāku finansējumu. "Tomēr ne Ministru kabineta noteikumos, ne likumā nav normas, kas paredzētu pašvaldību tiesības prasīt no Ukrainas civiliedzīvotājiem līdzfinansējumu," uzsver Rancāns. Viņš atgādina, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums jebkurā gadījumā tiek regulāri grozīts un papildināts atbilstoši aktuālajai situācijai. "Tomēr šeit izskatās, ka tas ir vienkārši finansējuma jautājums, kurš ir risināms Ministru kabineta līmenī," skaidro deputāts.

Dzīvokli atradīs naudīgie ukraiņi

Ukrainiete, skolotāja Lidija (Lidiia Fisunova), kura pati savu pieredzi Latvijā vērtē kā ļoti pozitīvu, stāsta, ka attiecībā uz dzīvesvietas atrašanu, tas, viņasprāt, pašlaik Rīgā veiksmīgi un ātri izdosies tikai daļai Ukrainas kara bēgļu. "Dzīvokļus Rīgā atradīs tikai divu tipu cilvēki – tie, kuriem ir nauda, un tie, kuriem nav mājdzīvnieku," saka Lidija.

Taču, neraugoties uz apstākli, ka kaķis Lidijas ģimenei ir gan, viņa ar ģimeni kalpo par piemēru vēl vienam gadījumam, kad mājvietu ir iespējams atrast laicīgi. Proti, tās ir situācijas, kad Ukrainas kara bēgļiem Latvijā jau mīt paziņas. "Mans stāsts ir ļoti pozitīvs, lai gan esmu divu karu bēgle – 2014. gadā no Donbasa un 2022. gadā no Kijivas. Rīgā mūs uzņēma draugi. Viņi mani ar dēlu, 14 gadus veco Nazaru, uzņēma savās mājās, bet tagad palīdzēja apmesties dzīvoklī," stāsta Lidija. Viņa ir skolotāja, kas pašlaik ne tikai turpina mācīt ukraiņu bērnus tiešsaistē, bet šobrīd pati atgriezusies pie mācībām, apgūstot latviešu valodu mācību centrā.

Ukraiņu izmitināšanas "entuziasms plok" 

Tomēr Ukrainas Atbalsta biedrības valdes locekle Jana Streļeca vērtē, ka kopumā Ukrainas kara bēgļu izmitināšanā Latvijas iedzīvotāju vidū entuziasms samazinās. Viņasprāt, lai Ukrainas kara bēgļu integrācija, ieskaitot mītnes vietu atrašanu, Latvijā izdotos ilgtermiņā, vietējiem iedzīvotājiem jāapzinās, ka ukraiņi, tāpat kā jebkuras citas tautības pārstāvji, ir dažādi. "Daudzi, izmitinot ukraiņus, ir "uzrāvušies" uz nejauceņiem, daudzi uzskatīja, ka visi ukraiņi ir "gaismas nesēji"," atzīst Streļeca. Tādu gadījumu, pēc viņas teiktā, ir pietiekami daudz, tāpat arī būtiski esot Latvijas iedzīvotājiem, kas izīrē Ukrainas kara bēgļiem dzīvesvietu, paturēt prātā, ka dažādi ir arī uz Latviju atbēgušo viedokļi par Krievijas sākto karu.

"Var gadīties, ka ukrainis nebūs šausmīgi kārtīgs vai proukrainisks. Vajag arī strikti sarunāt, līdz kuram datumam bēglis tiek izmitināts. Ir cilvēki, kas dzīvo un prom netaisās. Viņi nav ne sliktie, ne labie," vērtē Streļeca. Kā piemēru viņa min gadījumus, kur kara bēgļi no Ukrainas pieprasa no īpašumu izīrētājiem īpašu attieksmi. "Ir tādi, kas pieprasa īpašas privilēģijas, kas ir māju "aizcūkojuši", plus tu par to visu maksā. Tad ir tādi, kas ir ar jaunāko "iPhone", zelta ķēdēm, bet nevar tos aiznest uz lombardu, lai samaksātu īri," atzīst Streļeca. Viņa norāda, ka esot gana daudz Ukrainas iedzīvotāju, kas atbrauc un neko nedara.

"Daļai tas ir posttraumatiskais stress, bet daļai tā ir apātija no visas situācijas. Tās atkal ir "rozā brilles", ja mēs sagaidām, ka cilvēks atbrauks un uzreiz būs gatavs iet un darīt," viņa piebilst.

Vienlaikus Streļeca stāsta, ka problēmas ar Ukrainas kara bēgļu izmitināšanu esot ne tikai Rīgā, bet palīdzēt jāmēģina visiem. "Zinām, ka vasarā Liepājā bija [īres] sludinājumi, kur ukraiņu bēgļus lūdza izīrētāju vairs netraucēt, tūrisma sezona ir beigusies, entuziasms plok. Bet mums nav tiesību izdegt kā salmiem," uzsver Ukrainas Atbalsta biedrības pārstāve.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt