"Visā pasaulē tas funkcionē parlamentārās demokrātijās, un latvieši jūsu ieskatā ir tik mazspējīgi, ka pie mums mēs to nevaram? Mums arī Latvijas vēsturē pirmajā neatkarības periodā bija ministra biedri pašā pirmajā valdībā 1918. gadā. Tā ir vēsture, bet parlamentārisms tādā veidā funkcionē. Mēs to vienkārši reducējam, tas ir iespējams!" sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Uz iebildi, ka dažas partijas un, piemēram, "Jaunās Vienotības" (JV) līderis Krišjānis Kariņš uz šādu plašāku ministru biedra institūcijas ieviešanu raugās skeptiski, Valsts prezidents atbildēja, ka tas, protams, ir partiju ziņā un viņš to nevar uzspiest, taču šādu ierosinājumu viņš uzskata par lietderīgu, un nav jau runa par katru ministriju, turklāt nav arī jāturas pie principa, ka ministrs un ministra biedrs pārstāv divas atšķirīgas partijas. Viņi abi var pārstāvēt arī vienu politisko spēku.
"Hierarhiski tas var notikt tā – ir viena amatpersona, un viņai pakļauts attiecīgais ministrijas departaments, kas izstrādā un ievieš politiku. Un šajā politikā viņš ir atbildīgs par visu laukumu. Kaut vai ņemsim digitalizāciju kā tādu piemēru. Patlaban katra ministrija kaut ko čabinās pati par sevi un gatavo savas datu bāzes. Šo funkciju varētu pārņemt vienas ministrijas ministra biedrs, kas par to ir atbildīgs."
Digitalizācija ir joma, kas, pēc Levita teiktā, varētu būt pirmā šāda sfēra, kurā vajadzīgs īpašs ministrs, un tā tas esot arī citās Eiropas valstīs. Latvijas specifiskā situācija – milzīgā demogrāfiskā bedre – prasa arī otru politiski atbildīgu figūru ģimenes un demogrāfijas jomā, trešā būtu izglītība un zinātne, kas pie mums ir ļoti atpalikusi nozare, bet ceturtā ir ļoti nožēlojamā informatīvā telpa, kas, protams, attiecas gan uz kiberaizsardzību, gan arī uz viltus ziņām, tas ir uz lietām, "ar kurām pie mums neviens nenodarbojas".
14. Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība") šonedēļ raidījumā "Kas notiek Latvijā?" atzina, ka ministra biedri ir tikai un vienīgi politiska cena par vienošanos, un "tāpēc arī saku – mēs esam gatavi to cenu maksāt, lai būtu vienošanās, lai būtu rīcībspējīga valdība". Pēc viņas teiktā, lai valsts pārvaldē šis konkrētais institūts darbotos, tam tik tiešām ir jābūt gan ar funkcijām un izvērtējumu, gan arī likums jāgroza. Pirms valdības apstiprināšanas tas būtu nopietns likumdošanas darbs, taču šī ministru biedra institūcija varētu labi strādāt.
Turpretim "Jaunās Vienotības" līderis, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš trešdien LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja, ka topošās koalīcijas partneriem ir vēlme atrast amatus valdībā arī atsevišķiem frakcijas vai partijas biedriem.
Viceministrs Aizsardzības ministrijā, pēc viņa teiktā, bija "Apvienotā saraksta" prasība, lai varētu vienoties par atbildības jomām. "Vai vēl ir jāveido [citi viceministru amati], esmu samērā skeptisks," pauda Kariņš, piebilstot, ka sākotnējā doma bija, ka tie būtu politiski amati, ar kuriem izcelt īpaši svarīgas jomas, piemēram, zinātni un digitalizāciju.
