Kas notiek ar Valsts prezidenta lomu valdības tapšanā un valsts attīstību?

Egils Levits, Rūta Muktupāvela, Maksims Jegorovs, Ivars Austers, Agris Bitāns

Jānis Domburs 16.novembris, trešdiena 21:15

«Kaķa prasmes» un zaļknābji – Latvijas politikai raksturīgākie trūkumi

Politiskās partijas ir jāvērtē nevis pēc viņu reklāmas kampaņām, bet gan vadoties no vērtībām un satura, kas atrodams to programmās, taču nereti to izdarīt ir grūti, diskusiju raidījumā "Kas notiek Latvijā?" sacīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesors Juris Rozenvalds.  Turpretim uzņēmējs, Ekonomistu apvienības valdes loceklis Māris Avotiņš norādīja, ka Igaunijā un Ziemeļvalstīs mainās politiķi, taču nemainīgas paliek atslēgas prioritātes, kamēr pie mums, pēc raidījuma vadītāja Jāņa Dombura teiktā, ir tieši otrādi – prioritātes katru reizi tiek piemeklētas pēc vajadzības, bet pie varas esošie nemainās.

Profesors Juris Rozenvalds partiju piedāvājumā galveno uzmanību pievērš vērtīborientācijai, kas izklāstīta 4000 zīmju programmās, lai gan vienlaikus atzīst, ka šīs vēlēšanas notiek krīzes apstākļos, tādēļ grūti iedomāties partiju, kura šādā situācijā kaut ko nesolīs un paļausies uz to, ka brīvais tirgus visu sakārtos.  Konkrētības pietrūkst arī "Apvienotā saraksta" jeb Ulda Pīlēna partijas solījumos, lai gan šis politiskais spēks ir vienīgā no lielajām partijām, kas piedāvā mainīt vēlēšanu sistēmu, proti, pusi Saeimas deputātu ievēlot no partiju sarakstiem, bet otru – vienmandāta apgabalos.

"Vēlēšanu kalkulatora" veidotājs, sabiedrisko iniciatīvu platformas "manabalss.lv" valdes priekšsēdētājs Imants Breidaks atzīmēja, ka varas maiņa ir kritiski svarīga komponente demokrātijā. No otras puses, tas ir pareizs princips, ka politiķis ir spējīgs arī turpmāk būt par politiķi, ja viņš ir bijis politiķis arī iepriekšējā sasaukumā. Tomēr Latvijas politikā ir arī tā sauktā "staigātāju tendence", kas nav laba pazīme, jo tā norāda, ka partijas vērtība ir "ļoti šķidra". Savukārt, ja katrās vēlēšanās tiktu nomainīti visi politiskie spēki, tas  nozīmētu, ka politiķi vienmēr būtu ļoti lieli zaļknābji.  

Viena no nopietnākajām mūsu demokrātijas problēmām, pēc Jura Rozenvalda domām, ir tas, ka pie varas esošie spēki atrodas ļoti komfortablā situācijā, jo faktiski jebkurā gadījumā ar minimālām izmaiņām jau ilgstoši saglabā vadošās pozīcijas. Kā brīdinājuma zvaniņš ir fakts, ka ļoti daudzas, tiesa gan, galvenokārt sīkas partijas, runā par vēlēšanu reformu, taču pirmo reizi ar šādu ierosinājumu klajā nākusi arī partija, kurai ir reālas izredzes nonākt valdošajā koalīcijā.

Samazināt parlamenta deputātu skaitu no simt uz piecdesmit šajā vēlēšanu kampaņā sola vairākas sīkpartijas, piemēram, "Suverēnā vara", "Stabilitātei" un "Republika". Ieviest mažoritāro vēlēšanu sistēmu rosina sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa", kamēr "Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija" sola "jaukto vēlēšanu sistēmu, kurā deputāti būs tieši atbildīgi savu apgabalu vēlētāju priekšā, un beidzot būs iespēja atsaukt negodprātīgos vai nekompetentos".

Kaut arī "Apvienotais saraksts" (AS) reklāmas jomā pieredzējušā Latvijas Mākslas akadēmijas docenta Iva Zennes skatījumā izceļas ar vienu no veiksmīgākajām reklāmas kampaņām, jo nepieļauj rupjas kļūdas kā daži viņu konkurenti, Juris Rozenvalds norādīja, ka šīs partijas 4000 zīmju programma nevieš lielu skaidrību par tās plāniem un iecerēm, kam piekrita arī Ekonomistu apvienības valdes loceklis, uzņēmējs, Ekonomistu apvienības valdes loceklis Māris Avotiņš. Viņš atklāja, ka Ekonomistu apvienība ir saņēmusi šī politiskā spēka garo programmu, kas ļāvusi uzlabot partijas vērtējumu.   

Juris Rozenvalds iezīmēja vēl vienu problēmu, kas, viņaprāt, raksturo pie varas esošo politisko spēku darbību un tas ir "komandsabiedrības sindroms".

"Ļoti daudziem pie varas liekas, ka mēs tā pateiksim, lūk, šādi vajag, un būs!"

To var attiecināt, piemēram, uz skolu reformu vai ieceri uzlabot Latvijas augstskolu reitingus. "Un tad es sāku atcerēties, ka man jau vairāk nekā 10 gadus sola dot naudu zinātnei un izglītībai, bet kā nedod, tā nedod". Vienā no partiju programmām, pēc Jura Rozenvalda teiktā,  solīts atvērt durvis ārzemju profesoriem, taču viņš gribētu redzēt, vai šis ārvalstu profesors brauks strādāt par to algu, ko sola Latvijas profesoriem.  

"Ja mēs runājam par Igauniju vai Ziemeļeiropas valstīm, ir redzams, ka viņiem ir kaut kādas  prioritātes, varbūt mainās politiķi, mainās partijas, taču ir atslēgas prioritātes, kas konsekventi turpinās", situāciju raksturoja uzņēmējs Māris Avotiņš.

Turpretim mums, pēc raidījuma vadītāja Jāņa Dombura teiktā, ir tieši otrādi – atslēgas prioritātes tiek pierakstītas pēc vajadzības, bet tie, kuri ir pie varas, nemainās.

"Labam politiķim jābūt ar kaķa prasmēm – kaķi pamet, un viņš vienmēr nokrīt uz kājām. Tad, kad jūs runājat par [bijušo Lielbritānijas premjeru Borisu} Džonsonu, pirmām kārtām viena politiķa ļoti svarīga spēja ir uzspiest uz tām pogām, kas pašreiz sabiedrībā ir aktuālas.  Par to var minēt gan ļoti pozitīvus, gan negatīvus piemērus. Vienalga, ko domā vēlētājs, bet politiķim jābūt spējīgam iziet no situācijām ar normāliem argumentiem, un šajā ziņā nevairīties no kontakta ar sabiedrību un tiem, kuri saka nepatīkamas lietas. Diemžēl par dažiem mūsu līderiem var pateikt ne to labāko, piemēram, par mūsu pašu premjerministru," sacīja Juris Rozenvalds.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti