Kas notiek ar Latvijas drošības apdraudējumiem, stiprināšanu un sabiedrības informētību?

Atis Švinka, Jānis Dombrava, Andrejs Elksniņš, Aija Zobena, Reinis Pozņaks, Mārtiņš Vargulis. Uzaicināts piedalīties NBS komandieris vai NBS pārstāvis.

Jānis Domburs 13.marts, trešdiena 21:15

Izglītības jomā jaunā koalīcija nav vienojusies par skolu tīklu, otro svešvalodu un prasībām ārvalstu pasniedzējiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Topošās koalīcijas politiķi, kas strādā pie valdības deklarācijas izglītības jomā, jau tikušies un savas ieceres apsprieduši ar nozares nevalstiskajām organizācijām. Potenciālo valdības partneru vidū arvien ir atšķirīgi viedokļi par vairākiem nozīmīgiem jautājumiem, tajā skaitā – par to, kas īsti darāms saistībā ar skolu tīkla optimizāciju. Tas izriet no pašu politiķu teiktā piektdien "Kas notiek Latvijā?" cikla "Kādai jābūt nākamajai valdībai?" raidījumā, kas bija veltīts izglītībai un zinātnei.

Attiecībā uz skolu tīkla optimizāciju Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Rūdolfs Kalvāns uzsver, ka, ņemot vērā līdzšinējās likstas ar to, risinājums ir pašvaldību autonomijas samazināšana. "Valstij ir jāpalielina ietekme uz skolu tīkla un skolu reorganizācijas jautājumiem attiecībā uz skolēnu skaitu," tā Kalvāns.

Tikmēr Česlavs Batņa, kura pārstāvētais "Apvienotais saraksts" (AS) aizstāv vietvaru tiesības, norāda, ka maināms būtu pedagogu algu finansēšanas modelis, pārejot uz klašu vai programmu finansēšanu, kas nozīmētu, ka gadījumos, kad skolā nokomplektētās klases ir pārāk mazas, daļa no pedagogu atalgojuma ir jāsedz pašvaldībai.

Diskusijas dalībnieki – izglītības jomas eksperti skolu tīkla optimizāciju uzskata par vienu no būtiskākajiem jautājumiem. Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas izglītības eksperte Mārīte Seile uzsver:

"Tie paši OECD dati rāda, ka īpaši daudz naudas mēs tērējam pašvaldības pusē un infrastruktūrā. Mēs maz naudas dodam algām, daudz "izdedzinām" telpās. Un vēl ir jāsaprot, ka šis skolu tīkls šobrīd vairs nenodrošina vienādas izglītības iespējas visiem bērniem. Tas šobrīd tā notiek. Deviņās, desmit pašvaldībās augstākā līmeņa fiziku nemāca."

AS politiķi piesardzīgi raugās arī uz ieceri tuvāko gadu laikā pāriet uz sistēmu, ka otrajai svešvalodai skolās jābūt kādai no Eiropas Savienības valstu valodām. "Pēc četriem gadiem mums jāsāk mācīt vai nu vācu, vai spāņu, vai franču valoda. Parādiet mehānismu, kā mēs sagatavosim vismaz, es prognozēju, 400 pedagogus, kas varētu to mācīt," tā Batņa.

Viedokļi dalās arī  jautājumā par to, vai topošās valdības deklarācijā būtu jāfiksē apņemšanās atcelt prasību, kas paģēr Latvijas augstskolās strādājošajiem pasniedzējiem no ārvalstīm jau pēc gada prast latviešu valodu. Pēc "Jaunās Vienotības" politiķes Andas Čakšas paustā, prasību kārtot valsts valodas zināšanu pārbaudi ārvalstu pasniedzējiem vajadzētu izvirzīt tikai pēc tam, kad viņi Latvijā nostrādājuši četrus gadus. Kalvāns diskusijā apgalvo, ka NA pret šādu uzstādījumu neiebilst, taču – tas esot valdības rīcības plāna, ne valdības deklarācijas jautājums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti