“Attiecībā uz sankcijām, man liekas, ir divas daļas. Viena daļa – par uzņēmējdarbības saitēm ar Krieviju. Tas, manuprāt, vienmēr ir bijis tāds vērtējams aspekts un uz kaut kāda riska balstīts. Bet skaidrs, ka tās sankcijas, kas ir no Eiropas uzliktas, skaidrs, ka valstij būs jāatbalsta,” pauda ministre Muižniece, kas diskusijā pārstāvēja partiju “Konservatīvie”. No viņas teiktā izriet – atbalsts pirmkārt varētu tikt paredzēts tiem uzņēmumiem, kurus sankcijas ietekmē vistiešāk, tas ir, tranzīta, loģistikas un transporta nozarēm. Tam, ka būs jādomā par īpašām atbalsta programmām, piekrita arī Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece (“Attīstībai”/”Par!”)
Biķis gan norādīja, ka tranzīta un loģistikas nozarēs krīze ilgst jau vairākus gadus. “Mums ir jāpārprofilē tautsaimniecības struktūra. Ir tiešām jābūt atbalstiem, lai radītu zināšanas, kas ir nepieciešamas cilvēkam, lai var pārprofilēties,” teica LDDK viceprezidents, piebilstot, ka ir nozares, kuras “sašaurināsies”.
Tikmēr kustības “Viegli palīdzēt!” pārstāve Inese Vaivare atgādināja, ka mazi uzņēmumi, tajā skaitā Latvijas pierobežā – Latgalē – strādājošie, piemēram, mazas kafejnīcas īpašnieki Daugavpilī nekādi nevar pārorientēties uz Eiropu.
Biķis uzskata, ka tieši šobrīd Latvijas politiķiem būtu aktīvi jāiestājas par Krievijas ekonomisko blokādi visos iespējamos veidos, tādējādi veicinot ātrāku Putina režīma kapitulāciju.
Komentējot šo aicinājumu, diskusijas dalībniece, Krievijas pilsone Anna Gabunija uzsvēra, ka, viņasprāt, pirmkārt būtu jābloķē Krievijas naftas un dabasgāzes tirdzniecība Eiropā. “Es atvainojos, bet Krievijā neko nerunā par šiem mazajiem uzņēmumiem pierobežā. Pavisam nezina, ka viņi eksistē. Tas arī neietekmē Krievijas ekonomiku. Mums ir jāfokusējas uz svarīgām lietām. Un nafta un gāze ir svarīgas,” teica Gabunija, kas ir viena no Latvijā dzīvojošiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kas atklātā vēstulē nosodījuši Krievijas izvērsto karu pret Ukrainu.
