"Igaunijas premjere faktiski darījusi to pašu. Ļoti līdzīgā apjomā ar to pašu mērķi," tā 7. decembra Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Krišjānis Kariņš, piebilstot, ka "Lietuvā mēs šādus datus neredzam, jo viņiem ir valsts lidmašīna. Nu, militārā lidmašīna." Eiropadomes sniegtā informācija gan liecina, ka atmaksāto summu apjoms starp dažādām, tostarp Baltijas, valstīm ievērojami atšķiras.
Kad atklājās, ka par speciālajiem reisiem, kurus Kariņš kā premjers izmantojis, dodoties uz Eiropadomes sēdēm, maksāts gan no valsts budžeta, gan no ES Padomes budžeta, raidījums "Kas notiek Latvijā?" Eiropas Savienības Padomes preses dienestam nosūtīja pieprasījumu par to, cik lielas summas Padome ir segusi, lai apmaksātu visu valstu vadītāju braucienu izdevumus uz Eiropadomēm laikā kopš 2019. gada. Ziemassvētku priekšvakarā saņemtajā ES Padomes biroja atbildē apkopoti dati par četriem gadiem. Datu par 2023. gadu vēl nav. Saņemtie dati rāda, ka šajā laika posmā ceļa izdevumiem kopumā iztērēti 2 692 857 eiro. No šiem gandrīz 2,7 miljoniem Latvijai atmaksātā summa ir 20,69%.
Otrajā vietā aiz Latvijas ir Rumānija ar 499 799 eiro, seko Igaunija ar 404 380 eiro un Somija ar 328 383 eiro. Maksājumi šīm četrām valstīm kopā veido turpat divas trešdaļas no kopējiem izdevumiem.
Latvija ir viena no četrām valstīm – līdzās Austrijai, Somijai un Maltai –, kam atmaksāti izdevumi visos 15 gadījumos. Par reizi mazāk ceļošanas izdevumi atmaksāti Igaunijai, Lietuvai, Slovēnijai un Zviedrijai. Bulgārijai, Horvātijai un Rumānijai tie atmaksāti 13 reizes. Savukārt 10 valstis atmaksu nav prasījušas vispār, bet vēl trīs valstis – Kipra, Luksemburga un Spānija – tikai vienu reizi.
Atmaksāto summu atšķirības ir ļoti lielas.
Latvijai tikai divos gadījumos izdevumi par reisu uz vienu Eiropadomes sēdi bijuši mazāki par 30 tūkstošiem eiro.
Tikmēr Lietuvai un Zviedrijai atmaksātās summas ne reizi nepārsniedz 5000 eiro. Kopsummas, ko par 14 ceļojumiem ir saņēmušas Zviedrija un Lietuva – attiecīgi ir 36 253 eiro un 34 439 eiro. Tās mazākas nekā Latvijai vidēji atmaksāts par katru no piecpadsmit braucieniem.
Summas, kas maksātas Igaunijai un Somijai, liek domāt, ka arī ziemeļu kaimiņi pastāvīgi ceļojuši ar speciāli nomātiem lidaparātiem, tomēr vidējā summa par vienu ceļojumu ir ievērojami mazāka nekā Latvijai. Šajā pozīcijā Latviju pārspēj vienīgi Rumānija.
Jāatzīmē, ka trijos gadījumos ES Padomes biroja norādītās summas nesakrīt ar tām, kas iepriekš tika uzrādītas Valsts kancelejas (VK) pārskatos Saeimas deputātiem – visos gadījumos Latvijā iepriekš norādītās summas bijušas lielākas. Neliela atšķirība summās ir 2021. gada 15.–17.decembra braucienam – VK norādījusi 44 450 eiro, kamēr EP 42 897,66 eiro. 2022. gada 30. maijā VK pārskatā uzrādīts viena virziena brauciens par 31 860 eiro, bet ES Padomes tabulā lasāms, ka saistībā ar braucienu 30.–31.maijā izmaksāti 22 018,68 eiro. Vēl lielāka nesakritība ir par 2022. gada decembri – VK sniegtajās ziņās par 15.–16. decembra Eiropadomi summa ir 63 910 eiro, kamēr ES Padomes pārskatā norādīts tikai 15. decembris un 35 532,5 eiro.
ES Padomes Ģenerālsekretariāta finansējumu no ES Padomes budžeta, lai valstis varētu segt valstu līderu un viņu pavadošo delegāciju ceļa izdevumus uz Eiropadomēm, piešķir gan ceļa izdevumiem, gan naktsmītnes izdevumiem saskaņā ar Ģenerālsekretariāta 2018. gadā izdotiem noteikumiem. Savukārt Latvijā arvien spēkā ir Ministru kabineta 2010. gadā izdotā instrukcija "Kārtība, kādā sedzami Latvijas pārstāvju ceļa izdevumi līdz Eiropas Savienības Padomes darba grupu sanāksmju un Eiropas Savienības Padomes sanāksmju norises vietai un atpakaļ un viesnīcas (naktsmītnes) izdevumi". Šī instrukcija nosaka Ārlietu ministriju kā nacionālo koordinējošo institūciju attiecībā uz Eiropas finanšu līdzekļiem ceļa un naktsmītnes izdevumu segšanai.
Raidījums "Kas notiek Latvijā?" aizvadītajās nedēļās, pētot Ministru prezidenta speciālos avioreisus, ir pieprasījis dažāda veida informāciju un dokumentus gan no Valsts kancelejas, gan no Ārlietu ministrijas, to analīze sekos turpmākās publikācijās.
