Kas notiek ar “Jaunās Vienotības” finanšu skandāliem un partiju kontroli?

Arvils Ašeradens, Signe Jantone, Ineta Cīrule, Amīlija Raituma, Iveta Kažoka, Renārs Kadžulis, Gunārs Kūtris, Edgars Tavars

Jānis Domburs 24.aprīlis, trešdiena 21:15

«Tie nebūs visi tie paši punkti» – JV premjera kandidāte Siliņa iecerējusi mainīt no Kariņa «mantotās» prioritātes

Pēc Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība" (JV)) demisijas, par ko viņš paziņoja pirmdien, 14. augustā, bet oficiāli demisijas rakstu Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniedza ceturtdien, viņa pārstāvētā partija kā savu premjera amata kandidāti piedāvā labklājības ministri Eviku Siliņu, kura piedalījusies arī visās partiju sarunās. Gala vārdu par to, kuram būs iespēja veidot Ministru kabinetu, teiks prezidents. Taču Siliņa 17. augusta raidījumā "Kas notiek Latvijā?" atzina, ka viņa nepieturēsies pie priekšgājēja izvirzītajiem prioritāšu punktiem, kurus partneriem celt galdā kā svarīgākos.

Raidījuma vadītājs Jānis Domburs jautāja Siliņai, vai viņas TOP punkti, būtiskākie punkti ir tie paši, ar kuriem Kariņš nāca klajā pēc Valsts prezidenta vēlēšanām? "Tie nebūs visi tie paši punkti," atbildēja Siliņa, sakot, ka akcenti pamainīsies.

Kariņš pēc vēlēšanām pērnruden ar kolīcijas partneriem izveidoja valdības deklarāciju, kurā uzskaitīti svarīgākie valdības darbi, pēc prezidenta vēlēšanām viņš nāca klajā ar vienu jaunu darbu sarakstu, bet augusta sākumā ar jaunu piecu punktu darbu sarakstu un piedāvājumu mainīt atsevišķus ministrus. Starp pieciem šogad veicamajem darbiem Kariņa plānā bija  sakārtot veselības pakalpojumu tīklu, vienoties par skolu tīklu, rast risinājumu darbaspēka trūkuma problēmai, pieņemt lēmumus par kapitāla tirgus attīstību un, veidojot budžetu, vienoties par kopīgām valdības, nevis ministriju prioritātēm.

 

Par JV sākotnējiem darbiem visu vasaru ar opozīcijā esošajiem Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Progresīvie" notika sarunas, uz kurām aicināja arī pašreizējos koalīcijas partnerus "Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību, bet tie uz sarunām nenāca.  

Uz jautājumu par piemēriem Siliņa 17. augusta raidījumā sacīja: "Piemēram, dzīves kvalitātes uzlabošana noteikti būs vispārējāka." Te tikšot  iekļauti jautājumi par kreditēšanu, saprasts, kas ir ātrāk risināmie jautājumi un kuri jārisina īstermiņā. Siliņa sacīja, ka noteikti arī varētu pamainīties struktūra, kādā valdības veidotāji varētu vispār vienoties par termiņiem un darbiem, kuri būtu jāpaveic ilgtermiņā un kuri būtu tādi, kas katru gadu jāpārskata un jāmaina to principi.

Runājot par koalīcijas sastāvu un tās plašumu, Siliņa sprieda, ka pēc Kariņa demisijas zināmā mērā darbs sāksies no baltas lapas. Šajā laikā radusies situācija, kad partijas savā starpā nespēj sarunāties un ir zināma spriedze. "Varam sākt mēģināt sarunāties, varbūt ne gluži no nulles," bet Siliņa sacīja, ka tomēr zināmā mērā no baltas lapas.

Jānorāda, ka ceturtdien, pēc Kariņa demisijas pieņemšanas, arī prezidents Rinkēvičs nāca klajā ar, viņaprāt, darāmo darbu sarakstu. Starp steidzamajiem darbiem bija nākamā gada budžets, pārtikas inflācijas un elektroenerģijas tarifu pieauguma līdzsvarošana, kreditēšanas jautājumi, kas skar straujos procentu pieaugumus, iekšējās un ārējās drošības jautājumi, Latvijas austrumu robeža, kā arī izglītība un veselība.

Prezidents jaunnedēļ sāks konsultācijas ar visām 14. Saeimā ievēlētajām partijām un tikai tad lems par to, kurš nominējams Ministru prezidenta amatam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti