Likumprojekta mērķis ir ikvienam bērnam Latvijā neatkarīgi no viņa dzīvesvietas nodrošināt kvalitatīvu izglītību, kuru īsteno motivēti pedagogi ilgtspējīgā izglītības iestādē.
Grozījumi paredz tiesības Ministru kabinetam noteikt ne tikai pienākumus, bet arī kritērijus un kārtību, kādā valsts nodrošina pedagogu darba samaksu. Grozījumi arī nosaka skolu dibinātājiem piedalīties pedagogu darba samaksas nodrošināšanai, ja izglītības iestāde neatbilst noteiktiem kritērijiem.
Plānots, ka Ministru kabinetam būs tiesības noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu kā priekšnosacījumu izglītības kvalitātei pašvaldību, valsts augstskolu un privāto izglītības iestāžu īstenoto vispārējās izglītības programmu 1.–3., 4.–6., 7.–9. un 10.–12. klašu grupā.
Tāpat grozījumi paredz arī kritērijus, atbilstoši kuriem nosaka izglītības iestādes, uz kurām minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits nav attiecināms, tai skaitā kritērijus attiecībā uz izglītības pieejamības nodrošināšanu.
Valdībai arī būs tiesības noteikt kritērijus un kārtību, kādā valsts finansē vispārizglītojošo skolu pamatizglītības pakāpē nodarbināto pedagogu darba samaksu, ja izglītības iestāde neatbilst minimāli pieļaujamajam izglītojamo skaitam klašu grupā un kritērijiem.
Likumprojekts paredz – ja izglītības iestāde neatbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem vidējās izglītības posmā, tad valsts finansējums pedagogu darba samaksai netiek dots.
Šādā gadījumā pedagogu darba samaksa attiecīgajā klašu grupā tiek nodrošināta no izglītības iestāžu dibinātāju budžeta. Pašvaldība nodrošina finansējumu pedagogu darba samaksai tās dibināto izglītības iestāžu attiecīgajā klašu grupā tādā pašā apmērā, kādā tā tiktu nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem, ja skolēnu skaits atbilstu Ministru kabineta noteiktajam minimāli pieļaujamam izglītojamo skaitam, un valsts, ievērojot Ministru kabineta noteiktos kritērijus un kārtību, pamatizglītības pakāpē piedalās šo pedagogu darba samaksas finansēšanā proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto minimālā skaita kritēriju attiecīgajā klašu grupā.
Likumprojektā paredzēts pārejas periods normām par izglītības iestāžu dibinātāju pienākumu nodrošināt finansējumu pedagogu darba samaksai, ja izglītības iestāde neatbilst noteiktajiem kritērijiem.
Pārejas periodā 2024./2025. mācību gadā izglītības iestāžu dibinātājiem paredzēts laiks sakārtot izglītības iestāžu ekosistēmu atbilstoši noteiktajām prasībām.
Tas nozīmē, ka vēl nākamo mācību gadu valsts finansēs to skolu pedagogu darba samaksu, kuras neatbilst kritērijiem.
Paredzēts, ka norma par finansējumu pedagogu darba samaksas nodrošināšanai no izglītības iestāžu dibinātāju finanšu līdzekļiem, ja izglītības iestāde neatbilst noteiktajiem kritērijiem, stātos spēkā 2025. gada 1. septembrī, bet pats likumprojekts – 2024. gada 1. septembrī.
Likumprojektu vēl skatīs valdībā, tas jāpieņem Saeimai.
KONTEKSTS:
Pērn novembrī Ministru kabinets apstiprināja ministrijas informatīvo ziņojumu par jauna modeļa izveidi.
Pašlaik valsts aprēķināto naudu skolām sadala pašvaldības. Tas ļauj uz lielāku skolu rēķina subsidēt mazākas skolas. Jaunajā modelī valsts maksās par programmām, kas izpildīs "optimālas klases kritērijus". Pašvaldības vairs nedrīkstēs pārdalīt naudu starp savām skolām, subsidējot mazākās skolas. Modelis paredz, ka mazajās skolās darba samaksu segs arī pašvaldības.
Pedagogu arodbiedrība un pašvaldības uzskata – modelis nav izrunāts, arvien paliek neatbildēti jautājumi.
