Zinātnieki ir atklājuši, ka zivju ēšana ne tikai sniedz garšas baudu, bet uzlabo veselības stāvokli. Tā kā zivis satur ļoti daudz vitamīnu un citu organismam nepieciešamo vielu, tās palīdz labāk funkcionēt cilvēka organismam. Regulāra zivju lietošana uzturā (vismaz divas, trīs reizes nedēļā), krietni mazina risku saslimt ar tādām slimībām kā infarkts, insults, prostatas vēzis, kā arī samazina risku pasliktināties garīgajām spējām. Tā kā zivis satur daudz "Omega3" taukskābju, tās uztur labu sirds veselību, palīdzot novērst ar to saistītās saslimšanas. Zivis palīdz samazināt asinsspiedienu, trombu veidošanos, saglabā asinsvadu elastību un veicina labā holesterīna veidošanos. Regulāra zivju lietošana ir nozīmīga kaulu veselībai – atvieglo locītavu sāpes, neļauj attīstīties artrītam.
Zivis satur vielas, kas ir svarīgas labai smadzeņu veselībai un darbībai, atmiņas uzlabošanai. Īpaši noderīgas šīs vielas ir embrija un jaundzimušā smadzeņu veselības stāvokļa veicināšanā, tāpēc īpaši zivis iesaka lietot maziem bērniem un grūtniecēm. Turklāt, ja grūtniece uzturā daudz lietojusi zivis, bērnam ir labāka redze. Zinātnieki ir izpētījuši, ka "Omega 3" taukskābes neļauj attīstīties vēža šūnām. Par to atbild jūras veltīs esošais selēns, kuru daudz satur vēžveidīgie – krabji, omāri, gliemenes. Zivju regulāra iekļaušana ēdienkartē palīdz noregulēt cukura līmeni asinīs.
Vislabāk izvēlēties zivis, kas satur visvairāk vērtīgo vielu – tās ir lasis, tuncis, sams, menca, reņģes. Visvairāk "Omega 3" taukskābju satur treknās zivis – sardīnes, lasis, skumbrija, siļķe, forele. Haizivs, zobenzivs, karaliskā skumbrija, raja, dienvidu zilais tuncis satur lielu daudzumu dzīvsudraba, tāpēc no to lietošanas uzturā labāk izvairīties.
