Lai iedrošinātu Latvijas cilvēkus garšīgākai dzīvei un jauniem atklājumiem virtuvē, „Rimi Gardēžu” komandā spēkus apvienojuši šefpavārs Normunds Baranovskis, vīnzinis Mārcis Mitrevics, ēdiena mākslas kritiķe Signe Meirāne, delikatešu maģistre Liene Zemīte, veselīga uztura māksliniece Inga Pūce un garšvielu pētnieks Mārtiņš Sirmais. Komanda izstrādās daudzveidīga uztura un gatavošanas programmu.
Latvijas iedzīvotāju ēdienkartē dominē samērā tradicionālas garšas
Latvijas iedzīvotāji lielākoties ikdienas maltītēs iekļauj tradicionālas garšas – lielākā daļa vismaz vairākas reizes nedēļā uzturā lieto maizi un miltu produktus (95%), kartupeļus (87%), piena produktus (86%) un gaļu (85%). Vairums maltītes pagatavošanā izmanto dažādas taukvielas – sviestu, margarīnu un majonēzi (75%), kā arī bieži ēd dārzeņus un garšaugus (69%), olas (68%), rīsus, griķus, putraimus (68%), kā arī augļus (61%). Vairāk nekā puse jeb 54% visai bieži našķojas ar saldumiem.
Latvijas cilvēki vēl aizvien savā ēdienkartē samērā reti iekļauj zivis un jūras veltes, tās vismaz vairākas reizes nedēļā ēd vien 28% aptaujāto, savukārt riekstus ik nedēļu uzturā lieto 16%, bet pākšaugus – 15% aptaujāto. Kopumā tikai mazāk nekā puse jeb 47% ikdienas ēdienkartē iekļauj daudzveidīgu un sabalansētu ēdienu, liecina paradumu pētījuma rezultāti.
Latvijas iedzīvotāji ēd regulāri
Vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas iedzīvotāju ietur trīs ēdienreizes dienā un vismaz divas reizes dienā ēd siltas maltītes. Gandrīz pusei jeb 47% sātīgākās un uzturvērtības ziņā bagātākās maltītes ir pusdienas, bet trešdaļai jeb 36% – vakariņas. Ēšanai gan darbadienās, gan brīvdienās vairums aptaujāto velta no 30 minūtēm līdz stundai.
Tikai katrs otrais Latvijas iedzīvotājs ir pārliecināts, ka ēd veselīgi
Lai arī vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 77% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ēst veselīgi ir svarīgi, ikdienā veselīgi ēd nedaudz vairāk kā puse jeb 54% iedzīvotāju, savukārt tikai 48% savas zināšanas par veselīgu uzturu vērtē kā labas. Latvijas iedzīvotāji samērā kūtri savos ikdienas ēšanas paradumos ievieš pārmaiņas – tikai katrs desmitais jeb 11% ievēro diētu vai atslodzes dienas, savukārt regulāri seko līdzi uzņemtajam kaloriju daudzumam vien 3% aptaujāto.
Lielai daļai Latvijas cilvēku piemīt dažādi “sliktie ēšanas paradumi”, piemēram, katrs otrais atzīst, ka dažkārt ēd pirms gulētiešanas, 87% mēdz uzkost, skatoties TV, savukārt vairāk kā trešdaļa jeb 36% atzīst, ka pārāk daudz uzturā lieto saldumus. Tāpat izplatīta parādība ir arī pārēšanās un papildu sāls pievienošana ēdienam, tā piemīt 30% aptaujāto.
Galvenais ēdiena gatavotājs Latvijas ģimenēs – sievietes
Vairums Latvijas iedzīvotāju ar ēdiena gatavošanu ir uz “TU” – 66% gatavošanai ikdienā velta daudz laika, turklāt vairāk nekā puse jeb 62% respondentu norādījuši, ka viņiem patīk gatavot. Prieku no ēdiena gatavošanas gūst 75% sieviešu un gandrīz katrs otrais jeb 47% vīriešu. Dažādiem eksperimentiem virtuvē bieži nododas 16%, taču ik pa laikam tam ļaujas katrs otrais Latvijas iedzīvotājs. Kopumā vairāk nekā puse jeb 51% aptaujāto savas gatavošanas prasmes novērtējuši kā labas, savukārt vien 15% tās atzinuši par vājām. Galvenā gatavotāja tituls joprojām daudzās Latvijas ģimenēs pieder daiļā dzimuma pārstāvēm – 63% ģimeņu ēdienu visbiežāk gatavo sievietes, kamēr vīrieši rūpes par ikdienas maltīti uzņemas vien 23% ģimeņu.
