Staptautiskajā muzeju dienā Jelgavas pilī simboliski bija iegriezusies hercogiene Doroteja, lai nelielā viesu pulkā atzīmētu 1796. gadā Jelgavā Štefenhāgena izdevniecībā iespiestās ''Latviskā pavāru grāmata muižu pavāriem par mācību visādus kungu ēdienus gardi vārīt un sataisīt'' 225. gadskārtu. Šī grāmata tiek uzskatīta par latviskās virtuves pirmsākumu aizsācēju
"Tā ir viena no pirmajām pavārgrāmatām Latvijā un tā ir labs fundaments tam, ko mēs šodien varam uzskatīt par mūsdienu latvisko virtuvi. Šajā pavārgrāmatā ir apkopotas atziņas gan par gaļas, zivju ēdieniem, gan par konditoreju, gan arī meklējami pirmsākumi pārtikas produktu ražošanā," stāstīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes lektore Gita Krūmiņa-Zemture.
Un jāteic, ka Kurzemē, pie kā tolaik piederēja arī Zemgale, mīlējuši labi sātīgi paēst.
"Virtuve no sakšu virtuves atšķiras ar biežāku gaļas ēdienu lietošanu virtuvē, bet it sevišķi ar lielu daudzumu tauku, kā arī skāba un salda krējuma izmantošanu gatavošanā," klāstīja Jelgavas pils muzeja vadītāja Ginta Linīte.
Pirmajās pavārgrāmatās nav ne attēlu, ne recepšu, tomēr tas neesot šķērslis, lai izmēģinātu ko senu. Turklāt gandrīz visi pirms pāris gadsimtiem lietotie produkti jau labi zināmi arī mūsdienās.
"Ja mēs lasām filozofiskas pārdomas, pieredzi, un mums strādā nedaudz tas, kas ir virs pleciem, tad mums tā recepte sanāk vareni laba. Ola, kāda tā ir šobrīd, tāda bija arī pirms 220 gadiem. Milti – varbūt nedaudz cits bīdelis ir mainījies vai šķirne, bet būtībā jau milti arī ir tieši tādi paši. Tāpat mums populārais piens, sviests un tā tālāk," teica pavārs Raimonds Zommers.
Vēsturiskā pavārgrāmata no Latvijas Nacionālās bibliotēkas uz Jelgavu atceļojusi vien uz pāris dienām, bet pavārgrāmatu izstāde, kurā apkopotas vairāk nekā 150 pavārgrāmatas no LLU Fundamentālās bibliotēkas krājuma, kā arī pašu darbinieku sarūpētas, gan sagaidīšot arī laiku, kad muzeji iekštelpās drīkstēs uzņemt arī apmeklētājus.
