Mazulim ir mazliet vairāk par divām nedēļām, un tagad viņš atgūst veselību kopēju gādīgajās rokās. Speciālisti pēc pirmās aplūkošanas secinājuši, ka ronēns ir pārāk novārdzis un dabā nebūtu izdzīvojis. Raidījums "Vides fakti" devās uz Rīgas Zooloģisko dārzu apraudzīt atrasto roņu mazuli.
Roņu kopēja Ivonna Heidere: „Svars viņam ir 15 kg, būtu jābūt virs 20 kg.
Roņu mazulis tiek barots caur zondi, bet ar veselām zivīm pagaidām netiek barots. Tiek speciāli sagatavota putriņa, zivis tiek samaltas un caur speciālu sietu izberztas. Tālāk tiek pievienots fizioloģiskais šķīdums, vitamīni un zivju eļļa. Šis ēdiens tiek ievadīts pa tiešo ronītim kuņģī, drīzumā mazuli sāks mēģināt barot ar roņu pamatēdienu - veselām zivīm. No malas parasti izskatās, ka mazajiem zivis negaršo, taču jāņem vērā, ka dabā viņiem paiet ilgāks laiks, kamēr paši iemācās baroties.
Marts un aprīlis ir mēneši, kad uz Igaunijas piekrastes salām un ledus laukiem, dzimst pelēko roņu mazuļi. Katru gadu kāds no mazuļiem tiek atpūsts arī līdz Latvijas piekrastei vai, iespējams, dzimis uz kāda no ledus krāvumiem jau mūsu pusē. Katru pavasari cilvēki glābj ronēnus, tos paņem uz mājām vai aizved uz Rīgas Zoodārzu.
Pavisam nesen izskanējusi doma sākt atļaut roņu medības, jo diemžēl roņi ir tie, kas zvejniekiem bojā lomus un tīklus.
Roņu populācijai pēdējos gados briesmas nav bijušas - ne slimības, ne infekcijas, bet zivju blīvums gan samazinājies, tāpēc roņiem ir grūti iegūt barību un viņi "specializējas" uz zvejas tīklu apsaimniekošanu. Zināms, ka viņi pat seko, kur kāda laiva iet selgā, tā tiekot pie sava laša vai vimbas. Tas, protams, zvejniekiem nav tīkami, bet nav saistīts ar maza ronēna glābšanu un atlaišanu dabā.
Dzīvnieku aizsardzības likums liedz pamest jebkuru dzīvnieku – vai tas būtu kaķis, suns, ronēns vai kaija - bezpalīdzīgā stāvoklī. Tomēr ne katram pludmalē atrastam roņu mazulim ir nepieciešama palīdzība. Ja ronēns ir kļuvis pelēks un pūka no galvas un pleciem nonākusi nost, tad, iespējams, mazulis būs uzsācis pastāvīgu dzīvi un nebūtu aiztiekams. Ja viņš ir pelēks, tas nozīmē, ka māte viņu sen vairs nebaro un viņš mācās ķert zivis. Protams, viņam kādreiz patīk izpeldēt krastā, lai pēc tam atkal ietu jūrā mācīties ķert zivis. Dabā māte ronēnu baro apmēram četras nedēļas.
Ne katrs mazulis ir spējīgs izdzīvot, jo tikai veseliem un labu kondīciju sasniegušiem roņiem ir pietiekoši tauku rezervju, lai aukstajā ūdenī nenosaltu un dažu nedēļu laikā, kad mamma beigusi viņu zīdīt, iemācītos patstāvīgi ķert zivis. Sabiedrisko mediju portāls lsm.lv jau ziņoja, ka roņu mazuļiem jūrā trūkst ledus.
Dabas pētnieks Ingmārs Līdaka: "Katrs pavasaris ir atšķirīgs, šis gads ir diezgan drūms pelēkajiem roņiem. Prognozes ir tādas, ka šogad varētu būt diezgan daudz ronēnu pludmalēs, jo nav ledus.
Sastopot jūras piekrastē mazu, baltu roņu bērnu, nevajag to nedz aiztikt, nedz arī dzīt jūrā. Ja māc šaubas par ronēna veselības stāvokli un viņš izskatās novārdzis vai ir redzami ievainojumi, ieteikums sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem. Vides speciālisti palīdzēs izvērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar Rīgas Zooloģisko dārzu. Patvarīgi ronēnu pārvietot nav ieteicams.
