Vai zini?

Vai zini, ka vienlaikus nevar noteikt atoma atrašanās vietu un tā kustības ātrumu?

Vai zini?

Vai zini, ka ornamentu meistars Jūlijs Madernieks aizrautīgi nodevies arī skaņu mākslai?

Vai zini, ka svīre, nenolaižoties uz zemes, gaisā var pavadīt 10 mēnešus?

Vai zini, ka svīre, nenolaižoties uz zemes, gaisā var pavadīt 10 mēnešus?

Pateicoties straujai tehnoloģiju attīstībai, putnu migrācijas pētījumi pasaulē ir ieguvuši jaunu elpu. Dažādu veidu raidītāji un datu uzkrāšanas ierīces kļūst arvien pieejamākas un vieglākas. Pētījumu rezultāti par putnu spējām var pārsteigt pat zinātniekus.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Piemēram, Aļaskā ligzdojošās sarkanās puskuitalas 7–8 diennaktīs šķērso pusi pasaules virs Klusā okeāna. Un trāpa tieši Jaunzēlandē, kur šīs pasugas putni pārziemo. Vairāk nekā 10 000 kilometru garo ceļojumu mēdz uzskatīt par tālāko putnu pārlidojumu bez nosēšanās, barošanās un atpūtas.

Tomēr ir vēl viens ievērības cienīgs un sen gaidīts atklājums, kas savā ziņā tālu pārsniedz pieminēto rekordu. Galvenais varonis šoreiz ir svīre, mums labi pazīstamais vasaras viesis.

Svīres ir izcilas lidotājas, dzimušas dzīvei gaisā. Tur tās pavada lielāko daļu laika. Barojas tikai ar lidojošiem kukaiņiem, un gaisā savāc pat ligzdas materiālu. Tikai ligzdošanas laikā pieaugušie svīru pāri nakšņo savās ligzdās, cieši viena otrai blakus.

Kur tikmēr paliek pārējās neligzdojošās svīres?

Jau pagājušajā gadsimtā ornitologi Eiropā novēroja, ka daļa no svīrēm vasaras vakaros paliek gaisā un paceļas vēl augstāk debesīs. Tika izteikti minējumi, ka jaunie neligzdojošie putni labos laika apstākļos pavada gaisā ne tikai dienu, bet arī visu nakti. Līdzīgi pieņēmumi izskanēja par svīrēm migrāciju laikā un ziemošanas vietās Āfrikā.

Gadu desmitiem šis jautājums palika bez pārliecinošas atbildes. Līdz zviedru zinātnieki pirms vairākiem gadiem aprīkoja svīres ar ierīcēm, kas reģistrēja datus par to uzvedību. Daļu no uzliktajiem datu rakstītājiem pēc gada vai diviem izdevās atgūt, svīres no jauna noķerot ligzdošanas vietās.

Izrādījās, ka 10 mēnešus ilgo laika posmu starp ligzdošanas reizēm svīres bija pavadījušas gandrīz tikai lidojumā. Vairākums putnu vismaz 99% laika bija dzīvojuši gaisā.

Viena svīre ne reizi nepiezemējās 314 dienas no vietas.

Ja arī pienāks laiks krist šim rekordam, tad, visticamāk, to atkal paveiks kāda svīre.

Vai zini?

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt