Lielākā daļa no tiem bijuši Natūza sikspārņi (Pipistrellus nathusii), kas ir viena no biežāk sastopamajām sikspārņu sugām Latvijā un nereti apmetas dažādās ēkās.
Sikspārņu uzskaiti DAP uzdevumā veica SIA “Dabas eksperti”. Uzņēmuma pārstāvis, sikspārņu pētnieks Gunārs Pētersons stāstīja, ka Ķemeru Nacionālajā parkā redzētais ir nebijis novērojums Latvijā.
Līdz šim lielākajā zināmajā sikspārņu aukļkolonijā jeb vietā, kur tie apvienojas baros mazuļu audzināšanai, uzskaitītas 200 līdz 400 sikspārņu mātītes.
“Šajā gadījumā nav izslēgts, ka daļa no izlidojošajiem dzīvniekiem bija tikko kā lidotspēju ieguvušie mazuļi. Lielā skaita skaidrojums ir šai sugai labvēlīgie apstākļi – kukaiņiem bagātas ūdenstilpes Ķemeru Nacionālajā parkā. Jāatzīmē, ka mājas saimnieki ir pietiekami informēti par sikspārņu aizsardzības prasībām un neuzsāks plānoto jumta remontu līdz brīdim, kad sikspārņi būs devušies prom,” stāstīja Pētersons.
Sikspārņi ir vienīgie zīdītāju klases dzīvnieki, kuri pielāgojušies lidošanai. Latvijā līdz šim ir konstatētas 16 sikspārņu sugas, tie visi ir naktī aktīvi dzīvnieki, kuri pārtiek no kukaiņiem. Sikspārņu mātītes vasarā veido kolonijas jeb aukļkolonijas, kurās audzina mazuļus. Maija beigās - jūnijā sikspārņiem dzimst mazuļi, kuri pasaulē nāk kaili un akli un tiek baroti ar pienu, līdz iegūst lidotspēju un sāk patstāvīgi medīt. Mazuļu augšanas laikā mātītes naktīs izlido medībās.
Aukļkoloniju mītnes - atkarībā no sikspārņu sugas - var atrasties gan dažādās ēkās, gan koku dobumos, dažām sugām arī putnu būrīšos vai pat aiz koku mizas. Sikspārņu aukļkoloniju veidošanās galvenais iemesls ir siltuma saglabāšana mazuļu attīstības laikā, tāpēc tās tiek veidotas ļoti siltās vai pat karstās vietās, piemēram, bēniņos zem jumta, ēkas ārsienā. Dažām sugām aukļkolonijā ir tikai dažas mātītes, citām parasti no 10 līdz vairākiem desmitiem īpatņu, bet dažām sugām raksturīgas lielas kolonijas, kur var sapulcēties vairāki simti sikspārņu.
