Ja Lielā talka iedvesmojusi uz labajiem vides sakopšanas darbiem, tad sākotnēji jāsazinās ar pašvaldību, lai noskaidrotu, kur likt atkritumus, lai savāktais nekļūtu par vides piesārņojumu.
“Te sākas tas stāsts, kā labais darbs var pārvērsties ne tik labā, ja tu neesi līdz galam izdomājis un saplānojis kaut vai savu mazo talku. Biju saskārusies sociālajos tīklos, ka cilvēki ļoti lepojas, ka viņi savāc atkritumus, bet pēc tam atnāk informācija, ka netālu no tās vietas, kur it kā ir savākts, tie maisi stāv. Cilvēks lepojas sociālajos tīklos, bet patiesībā atstāj aiz sevis kaudzi ar atkritumiem, kurus neaizved,” skaidroja Lielās talkas organizatore Vita Jaunzeme.
Sešu gadu laikā, kopš Valsts vides dienests izveidojis mobilo lietotni “Vides SOS”, ir saņemti vairāk nekā 15 tūkstoši iedzīvotāju trauksmes signāli par piesārņojumu. Pēdējos gados rekordlielā daudzumā, jo pandēmijas laikā cilvēki vairāk atpūtās dabā un tika atklāts vairāk noziegumu pret vidi.
Tiesa gan, likuma sargi pašus piesārņotājus pie rokas noķēra reti. Atbildība jāuzņemas teritoriju īpašniekiem vai apsaimniekotājiem. Fiziskai personai sods ir no 70 līdz pat 1000 eiro, savukārt juridiskām personām no 250 līdz 2800 eiro.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
