Šā gada 11 mēnešu statistika liecina, ka mobilajā lietotnē “Vides SOS” par dažādām piesārņotām vietām esam ziņojuši 4670 reižu, norādot precīzas koordinātas un pievienojot attēlus ar redzamo piegružojumu. Kā stāsta vides dienesta pārstāve Kristīne Kļaveniece, vairāk nekā 65 procentos gadījumu privātpersonas ziņo par piesārņotu vidi, un šie dati tiek nosūtīti zemes īpašniekam un attiecīgajai pašvaldībai – visbiežāk Rīgā un Pierīgā.
Vidē visbiežāk nonāk mājsaimniecību atkritumi un lietas, ko tur izmet mazie uzņēmēji, piemēram, riepas no autoservisiem.
“Tā kā vidē visbiežāk nonāk sadzīves atkritumi no mājsaimniecībām, kam nav līguma par radīto atkritumu apsaimniekošanu vai arī tie ir formāli un neatbilst mājsaimniecībā faktiski radītajam atkritumu apjomam, mūsuprāt,
pašvaldībām būtu nepieciešams īstenot stingrāku uzraudzību pār mājsaimniecību noslēgtajiem līgumiem ar atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējiem.
Vienlaikus šogad esam novērojuši jaunu tendenci – daļa no vidē izmestajiem atkritumiem radušies personu vai komersantu, kas nelegāli sniedz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu, darbības rezultātā,” stāsta Kļaveniece.
Piemēram, nopērkot nekustamo īpašumu, jaunie saimnieki grib atbrīvoties no visām tur palikušajām lietām, bet maksāt par to grib ļoti maz. Tāpēc izvēlas atkritumu izvedēju, kam, visticamāk, nav attiecīgo atļauju, un mantas netiek aizvestas uz poligonu.
“Tādēļ aicinām iedzīvotājus pārliecināties, pirms izvēlēties konkrētu komersantu un viņa sniegtos pakalpojumus, vai tam ir nepieciešamās atļaujas. To ērti var izdarīt Valsts vides dienesta tīmekļa vietnē,” norāda dienesta pārstāve.
Vides dienestā norāda, ka īpaši tādas problēmas vērojamas Rīgā un apkaimē. Un bieži vien arī atklājas, ka līgumu par atkritumu apsaimniekošanu nav privātmājām, kā arī vasarnīcu īpašniekiem.
Rīgas domes Vides pārvaldes priekšniece Evija Meģe atzīst, ka kontroles problēma tiešām ir pastāvējusi. Bet nu būtiski uzlabota sadarbība ar pašvaldības policiju, lai mājsaimniecības tiktu pārbaudītas.
“No maija, kad sākās jaunā sistēma, mēs datus, kas ir mūsu rīcībā, nododam policijai un vēršam uzmanību par tām vietām, par kurām mums nav vai nu informācijas, vai kur pastāv risks, ka varētu nebūt līguma. Tam tiešām pastiprināta uzmanība pievērsta kopš maija,” saka Meģe.
Meģe stāsta, ka
šogad Rīgā nav novērots vairāk piegružotu publisko teritoriju un ar budžetā iedalīto naudu mobilai atkritumu savākšanai ir pieticis.
Paredzams, ka rūpes par vidi pastiprinās jaunais Rīgas domes sasaukums, jo koalīcijā ir partijas, kas to īpaši deklarējušas.
Politiska interese ir – tā domi uzteic vides aizsardzības ministrijas paspārnē strādājošās Vides konsultatīvās padomes vadītājs Juris Jātnieks. “Viņu redzējums par Rīgu ir tiešām progresīvs, tiešām “zaļš” un ilgtspējīgs. (..) Bija arī liels prieks dzirdēt par attīstības aģentūras veidošanu Rīgā, ko arī Rīgā vajadzēja izdarīt ļoti sen,” norāda Jātnieks.
Un vides jautājumiem vēl ērtāk nākamgad varēs sekot sabiedrība, jo vides dienests plāno būtiski uzlabot mobilo lietotni.
Īpaši tiks piestrādāts, lai pilnveidotu atgriezenisko saiti, proti, ziņotājs vēlāk lietotnē redzētu, vai un kad piegružotā vieta ir sakopta.
