Katrs gads sākas ar krāšņu uguņošanu un panikā apjukušiem dzīvniekiem, kuri ātri vien piepilda patversmes. Rodas jautājums, vai saimnieki patiešām ir tik bezatbildīgi, ka nav parūpējušies par čipošanu?
Tomēr bieži vien izrādās, ka čips ir, taču saimnieku atrast nevar. "Šis lielais suņu puika arī ir saimnieka suns, ir skaists un mikročipots, bet nereģistrēts," rāda patversmes "Ulubele" pārstāve Ieva. "Šis suņu puika tika atrasts netālu no Brīvdabas muzeja, kur skraidīja pa ielu. 100% ir saimnieka suns."
"Mikročips vien bez reģistrācijas neko nedod. Cilvēks reizēm zvana, kad dzīvnieks pazudis un saka - mana čipa numurs ir tāds un tāds," stāsta veterinārārsts Jānis Beinarts.
Mikročipa ciparu kombinācija neko nedod, ja tā nav reģistrēta Lauksaimniecības datu centrā, jo tikai tur parādās saimnieka koordinātes, kas pazušanas gadījumā ļautu vienam otru atrast.
It kā viss ir saprotami un vienkārši, ja tikai reģistrācija nesagādātu neērtus brīžus pašiem saimniekiem. "Diemžēl, kā atzinuši paši ierēdņi, noteikumi nav gana draudzīgi saimniekiem un ir ļoti sarežģīti," piekrīt "Ulubeles" saimniece Ilze Džonsone.
Visvienkāršākais ceļš ir reģistrēšanu uzticēt vetārstam, kas saimnieka vietā tiks galā ar visām formalitātēm, tikai tas maksās divreiz dārgāk - ap 15 eiro, bet darot to pašiem - 7 eiro. Taupības nolūkos saimnieki bieži nolēmj paši veikt reģistrēšanu un, kā jau mūsu modernajā laikmetā, cerējuši to izdarīt caur internetu.
"Tur jau joki sākas ar to, ka vajag superdrošo e-parakstu, kas laikam nav tāds standarts, maksā arī un, ja mums nav, tad sanāk klapatas dubultā," savu pieredzi atklāj Ringo saimniece Ieva. Meklējot citas iespējas, viņa sapratusi, ka no klapatām tāpat neizbēgt.
"Mēs zvanījām, sapratām, ka nepietiek ar vienu aizbraukšanu Republikas laukumā - uzraksti iesniegumu, uzraksti vienu, tad skrien pie vetārsta, dabū štampu... tad tu skrien atpakaļ, tad papīrs ar zīmogu, ka esi samaksājis. Darbā jāņem brīvdiena. Suni nevar piereģistrēt cits arī tavā vietā, nezinu, ko dara laukos," spriež Ieva.
"Procedūra ir sarežģīta, bieži vien cilvēks saka, ka pats piereģistrēs, bet pēc pāris dienām atnāk un pukojas, ka nekas nesanāca," zina stāstīt vetārsts Beinarts.
"Gandrīz katram ir bankas karte. Galīgi nav sarežģīti pieprogrammēt klāt, lai katrs saimnieks var to darīt pats," uzskata patversmes "Ulubeles" pārstāve Ilze Džonsone.
Tikmēr Lauksaimniecības datu centrā (LDC) stāsta, ka saimniekiem šobrīd ir vairākas iespējas mājas mīluļa reģistrēšanai. "Īpašnieks var izvēlēties četras vietas, kur noreģistrēt suni - vetklīnika, vietējā pašvaldībā, ja noslēgusi ar LDC līgumu, var LDC konsultāciju centros, kas atrodas šajā ēkā un visur Latvijā," skaidro LDC pārstāve Mairita Elbrete.
Iespējams, nākotnē reģistrāciju varētu vienkāršot, internetā izmantojot ibanku. "Šobrīd nosacījumi ir tādi, iespējams, nākotnē iesim solīti uz priekšu, bet šobrīd ir jāatnāk vai pie vetārsta, vai pie mums, vai pašvaldībā," skaidro LDC pārstāve Elbrete.
Nav gan zināms, kad pienāks šī nākotne, jo termiņi jau klauvē pie durvīm. Pēc likuma 1.jūlijā visiem mājdzīvniekiem jābūt čipētiem un reģistrētiem, turklāt sodi par nereģistrēšanu ir visai bargi - līdz pat 250 eiro privātpersonām.
Nepilnu piecu gadu laikā LDC ir reģistrēti nedaudz vairāk par 20 000 suņiem. "Ja lēšam, ka Latvijā ir vismaz 200 000 suņu un tikai 20 tūkstoši piereģistrēti, šie 10% nedod neko sabiedriskās kārtības nodrošināšanā," uzskata dzīvnieku patversmes "Ulubele" pārstāve Ilze Džonsone.
Līdz 1.jūlijam visiem suņiem jābūt čipētiem un reģistrētiem. Vai tās tā būs, rādīs laiks, bet, kamēr vēl tas nav noticis, saimnieki varētu būt tik saprātīgi un siksniņā ierakstīt vismaz savu telefona numuru, tad arī viens otru ātrāk atrastu.
Suņa mūžam vienreizēja reģistrācijas maksa ir 7,11 eiro. Savukārt naudas sodi par mājdzīvnieka nereģistrēšanu būs, sākot no 7 eiro līdz pat 210 eiro fiziskām personām un 350 pirmajā reizē juridiskām personām, bet, ja atkārtoti, tad līdz 700 eiro.
