Ūpju mājvieta Kurzemē ornitologiem zināma jau 19 gadus. Sākumā ligzda bija dabiska, uz zemes. Taču vēlāk uzbūvēta mākslīga, eglē 10 metru augstumā. Ūpis ir viens no lielākajiem pūču dzimtas plēsīgajiem putniem. Ligzda ir tik liela, ka tajā varētu saritināties pieaudzis cilvēks.
Ūpju māte šobrīd jau izdējusi trīs olas, bet tēviņš uzturas tuvumā un un sargā. Pūčulēni sāks šķilties aprīļa beigās. Ūpja tiešraides kamerai pētnieki varēs attālināti regulēt kadra pietuvinājumu, kas ļaus precīzi fiksēt norises ligzdā. Šos putnus varēs vērot arī krēslā.
„Ūpis mums pašiem bija ļoti liels atklājums, un šīs kameras sistēma mums bija pašiem liels izaicinājums. Arī tehniskā ziņā. Mums ir tehniskas iespējas skatīsies šo kameru naktī, bet šobrīd to vēl neesam pilnībā atrisinājuši. Vēlāk, kad jaunie putni būs ārā no ligzdas, tad mēs šo sistēmu nedaudz pārbūvēsim. Un padarīsim skatāmus 24 stundas garumā,” stāsta Latvijas Dabas fonda pārstāvis Jānis Ķuze.
Tiešraidē skatāma arī jauna zivju ērgļu ligzda Kurzemē. Kamēr ligzdas saimnieki vēl ir ceļā, tikmēr kāds jūras ēglis jau divas reizes centies noskrūvēt kameru.
Kuru katru dienu mājas atgriezīsies arī Sēlijas melnie stārķi. Bet Rīgas vistu vanagi drīzumā ķersies pie perēšanas, jo jau izdētas divas olas. Maijā varētu sākties tiešraide no dumpja ligzdas. Tiešraides sabiedrībai ļauj iepazīt putnus, savukārt pētniekiem - atklāt negaidītus zinātniskus faktus.
„O, jā, tas, ko mēs esam dažu gadu laikā redzējuši... Tas mums liek domāt pat citādāk par dažām putnu uzvedības niansēm. Mēs esam redzējuši dažādus plēsēju uzbrukumus ligzdām. Mēs esam redzējuši ļoti interesantus iekšsugas konfliktus, to, ka vienas sugas putni var konfliktēt par ligzdu. Esam redzējuši, kā nomainās dažādi pāri. Jūras ērgļu ligzdā divu gadu laikā nomainījies tik daudz putnu, ka grūti izsekot līdzi. Mēs gūstam ļoti tuvu, pilnīgu priekšstatu par to, kas šajās ligzdās notiek. Ko ar citām metodēm mēs vienkārši nevaram dabūt gatavu,” norāda putnu pētnieks.
Norises putnu ligzdās Latvijas Dabas fonds rāda jau sesto sezonu. Kameru darbību nodrošina par sabiedrības ziedojumiem.
