Nolaidība un bezatbildība – tie ir pirmie vārdi, kas ienāk prātā, raksturojot to cilvēku rīcību, kas savus mājdzīvniekus izmet uz ielas. Rēzeknē pamestie un klaiņojošie dzīvnieki pagaidu pajumti rod dzīvnieku patversmē. Tā izveidota pirms sešiem gadiem, un šobrīd te uzturas septiņi suņi un deviņi kaķi, un to skaits kļuvis lielāks tieši ziemas laikā.
"No dārzu mājiņām aizbrauc projām un dzīvoklī nav vajadzīgs dzīvnieciņš (..) Gadās, ka paši atnes: vairāk mazos kucēnus, ja ir izmesti kaut kur pie miskastes pusdzīvi. Vetārsti viņus tur apstrādā," saka Rēzeknes Dzīvnieku patversmes uzraugs Vilhelms Trukšāns.
Vidēji gadā patversmē nonāk aptuveni 300 kaķi un tikpat liels skaits suņu. Tā kā Dzīvnieku patversmes Latgalē atrodas tikai lielākajās pilsētās, Rēzeknē tiek nogādāti dzīvnieki arī no tuvākajiem reģioniem: Kārsavas un Ludzas. Bet kopš šī gada 11. novembra uzņemti dzīvnieki arī no Rēzeknes novada. "Novembrī bija trīs izsaukumi, decembrī jau ir septiņi vai astoņi uz pagastiem. Braukājām uz Kantiniekiem, uz Čornaju, Sakstagalu, Nagļiem, uz Kaunatu," norāda Rēzeknes Dzīvnieku patversmes darbu rīkotāja Ruta Verpakovska.
Pērnajā gadā cīņā ar klaiņojošo dzīvnieku skaita samazināšanu palīdzējis Rēzeknes pilsētas pašvaldības piešķirtais finansējums suņu un kaķu sterilizācijai, savukārt dzīvnieku slimību izplatību ierobežo vakcinācija.
"Ir jāraksta iedzīvotājiem iesniegums, pēc tam jānoslēdz vienošanās, viņu sterilizē un dod dokumentu, ka viņš ir potēts pret trakumsērgu," atzīmē Verpakovska.
Tomēr ar šādu palīdzību nepietiek, lai motivētu cilvēkus dāvāt savu mīlestību mazajiem mīluļiem. Piemēram, novembra mēnesī jaunas mājas Rēzeknē atrada vien divi dzīvnieki. Iedzīvotāji priekšroku dod kaķēniem un kucēniem, lai gan siltumu un rūpes gaida katrs no patversmes iemītniekiem. "Kā jau katram dzīvniekam, kā saka: vajadzīgs īsts saimnieks. Atnāk, piemēram, vienu ņem un pārējie tādi žēlīgi - skatās, ka varbūt varētu arī viņu paņemt," norāda Trukšāns.
