Zoodārzā mītošie dzīvnieki seniori un jaunā paaudze
Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza mārketinga un attīstības nodaļas pārstāve Evelīna Puzo LSM.lv stāstīja, ka daļa vecāko dzīvnieku zoodārzā nonākuši no privātpersonu dāvinājumiem un ziedojumiem, tādēļ to dzimšana nav precīzi nosakāma, bet zināmais vecākais iemītnieks ir purva bruņurupucis, kuram ir 44 gadi. Tas dzimis 1978. gadā un noķerts savvaļā kādā no dienvidu valstīm. Šobrīd bruņurupuci var apskatīt Latvijas abinieku un rāpuļu mājā.
Tikai četrus gadus jaunāks ir sarkanais flamings (vienīgais starp sārtajiem), kurš uz Rīgu atvests vien divu gadu vecumā kopā ar nu jau aizsaulē aizgājušajiem sugas brāļiem. Savukārt nīlzirgu dāma Auguste ir pēdējais Rīgā dzimušais nīlzirgs. Auguste piedzima 1988. gada 15. februārī.
Interesants stāsts ir arī par Augustes kompanjoni Funti – nīlzirgu dāma, kas 1990. gadā atvesta no Harkivas zoodārza, ir tikai gadu jaunāka, bet to, ka Funte ir meitene, zoodārza iemītnieki uzzināja vien pēc asins analīžu veikšanas jau 22 gadu vecumā. Pirms tam Funte dēvēta par Funtiku.
32 gadu vecumu sasniedzis lauku sētā mītošais ponijs Krikums. Ponijs zoodārzā nonāca no kādas lauku saimniecības, kad tam bija pieci gadi. Šo gadu laikā Krikums ir papildinājis savu ģimeni, un tagad zoodārzā mīt arī viņa meitas Kaprikorna un Kapteine.
Savukārt, ja zoodārzā vēlamies apskatīt jaunākos iemītniekus, tad jādodas uz ekspozīciju blakus savannai, kur atrodas jūlija vidū dzimušais damanu mazulis. Damani ir dzīvnieki, kuri atgādina grauzējus, bet patiesībā to tuvākie radinieki ir jūrasgovis un ziloņi.
Kopš jūlija vidus zoodārza saimei pievienojies arī alnēns Alens, kuru ievainotu atrada mežā, bet 30. maijā ģimenes pieaugumu piedzīvoja lūšu ģimene – Dadzei un Rubīnam piedzima meita.
Kopā vairāk nekā 3000 dzīvnieku
Šobrīd Rīgas zoodārzā kopā mīt vairāk nekā 3000 dzīvnieku. To apmeklēt aicināts ikviens, kurš vēlas atklāt, iepazīt un izzināt dzīvnieku pasauli, neaizmirstot par kārtības noteikumu ievērošanu un cieņu pret tur mītošajiem zvēriem – tos nedrīkst ne barot, ne aiztikt.
Izņēmums ir tikai lauku sētas iemītnieki, kuriem cilvēka pieskāriens nešķiet uzbrūkošs. Tāpat, dodoties uz zoodārzu, savi personīgie mīluļi jāatstāj mājās, lai neradītu lieku stresu zoodārzā mītošajiem.
Kuros gadalaikos dzīvnieki ir aktīvākie
Lai gan zoodārzs dārzs ir atvērts visu gadu, ir dzīvnieki, kas ir aktīvāki noteiktos gadalaikos. Piemēram, vasarā noteikti vajadzētu apskatīt ārā mītošos putnus, mazos briežus un antilopes – pudu, mundžaki un dikdiki –, kā arī tapīrus un kapibaras, jo tos nebūs iespēja aplūkot ziemas laikā. Līdz šim arī feneklapsas ziemā nebija redzamas apmeklētājiem, taču drīzumā tas mainīsies, jo, kā skaidroja zoodārza pārstāve, plānots celt jaunu tām paredzētu mītni.
Arī savannas iemītniekus vislabāk aplūkot vasarā, jo tad tie pārceļas no iekštelpām uz āra aplokiem. Īpaša uzmanība jāpievērš pērtiķiem geladām, jo ziemā tiem ir mierīgais periods, kad katrs sēž savā stūrī un ēd, bet vasarā tie aktīvi kārto savstarpējās attiecības.
Savukārt rudens ir laiks, kad zooloģiskajā dārzā var vērot pelēko roņu mīlas dēkas. Tāpat rudenī briežu tēviņiem ir īpaši grezni ragi, ar kuriem tie lepojas. Turklāt rudens arī nenozīmē mazuļu laika beigas, tieši pretēji – otrpus zemeslodei mītošajiem zvēriem tas ir dzimšanas laiks.
Ziemas periods ir perfekti piemērots kārtīgai Tropu mājas apskatei, kurā var sastapt gan iespaidīgos gaviālkrokodilus, gan pavisam nelielus kukainīšus. Ziema ir arī meža ziemeļbriežu laiks, kad tos var apskatītu savā dabiskajā vidē. Pienākot ziemas tumšajam laikam, aktīvākas kļūst arī pūces.
Tikmēr pavasaris atnāk ar riesta laiku un daudzu dzīvnieku ģimeņu pieaugumiem. Mīlestības gadalaiks Indijas pāvu un citus putnus ietērpj krāšņos "kāzu" tērpos, turklāt daudziem dzīvniekiem izmainās ne tikai kažoki, bet arī uzvedība, jo par to galveno uzdevumu kļūst pretējā dzimuma iekarošana.
Zoodārzā arī izglītojamies
Rīgas zoodārza apskatāmo dzīvnieku saraksts ir garš, tomēr izklaide nav vienīgais, kāpēc svarīga tā pastāvēšana, norādīja Puzo:
"Zooloģisko dārzu uzdevums 21. gadsimtā nav izklaidēt apmeklētājus, bet gan tos izglītot, ieinteresēt par dabu un vidi, kā arī pētīt un arī aizsargāt dzīvniekus. To uzsver arī organizācijas, kas apvieno gan Eiropas, gan pasaules vadošos zoodārzus (Eiropas Zoodārzu un akvāriju asociācija un Pasaules Zoodārzu un akvāriju asociācija), – nepieciešams veidot izpratni par mūsu, cilvēku, atbildību par savas ietekmes rezultātā izzūdošo sugu saglabāšanu un atjaunošanu savvaļā."
Svarīgs zoodārzu pastāvēšanas aspekts ir arī apdraudēto sugu nebrīves populāciju uzturēšana.
Daudzu aizsargājamo sugu dzīves vide savvaļā ir apdraudēta cilvēku ietekmes rezultātā, bet populācija zoodārzos ļauj saglabāt iespēju negatīvās ietekmes novēršanas gadījumā sugai ļaut atgriezties savvaļā. Kā vienu no šādiem zoodārzu "veiksmes stāstiem" Puzo minēja zeltaino lauvtamarīnu – maziņu pērtiķīti, kuri savvaļā pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados bija palikuši tikai ap 200. Populācijas atjaunošanā tika ieguldīti lieli pūliņi, tostarp izlaižot savvaļā daudzus zoodārzos dzimušus lauvtamarīnus.
Šobrīd savvaļā dzīvo ap 2500 šo pērtiķu, no kuriem lielākā daļa ir reintroducēto jeb savvaļā izlaisto dzīvnieku pēcteči.
Apstākļi kļūst arvien labāki
Cilvēki nereti uzskata, ka zoodārzos dzīvniekiem tiek nodarīts pāri, ievietojot tos pretdabiskā vidē un ierobežojot to dabiskās vajadzības, tomēr zoodārzā skaidroja – patiesībā ir pretēji, jo zoodārzu iemītnieki mūsdienās gandrīz nekad netiek iegūti savvaļā, bet gan dzimuši citos zoodārzos un pie šādas dzīves ir pieraduši. Turklāt daudzi dzīvnieki zoodārzā nonāk ievainoti, tāpēc tie nespētu turpināt dzīvi savvaļā. Tad to izdzīvošanas vienīgā iespēja ir dzīve nebrīvē, kurā tos aprūpē, baro un uzrauga.
Lai gan neviens zoodārzs nav perfekts, sabiedrības un cilvēku izpratne par dzīvnieku labturību un vajadzībām nemitīgi attīstās.
"Nevar salīdzināt niecīgo tīģeru būri, kas Rīgas zoodārzā atradās tā pirmsākumos pirms vairāk nekā 100 gadiem, ar mītni, kas tīģeriem pieejama tagad, – ar baseinu, kokiem, iespēju paslēpties no apmeklētājiem garajā zālē un vides bagātināšanas elementiem, kas īpaši radīti, lai dzīvnieku ikdiena ir interesanta," atzīmēja zoodārzā.
KONTEKSTS:
Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs izstrādājis attīstības vīziju, kas paredz Zooloģiskā dārza pārveidi par mūsdienīgu četru sezonu bioparku. Nākamajos 12 gados tiks mainīts Zoodārza izskats – veidojot piedzīvojumu takas apmeklētājiem un jauktās dzīvnieku ekspozīcijas.
Rīgas dome ir apstiprinājusi Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza attīstības koncepciju, kas paredz atteikties no ziloņu ekspozīcijas, bet kā galveno apskatāmo dzīvnieku izcelt balto degunradzi.
