Šobrīd notikušo izmeklē policija un Valsts meža dienests (VMD). Lāsma Riekstiņa stāsta, ka šis nav pirmais gadījums, kad apkārtnē tiek nošauts suns, taču cilvēki baidās par to skaļi runāt. Arī viņu mēģinājuši pārliecināt, ka tā ir tikai viņas pašas vaina, jo Karro atstāts bez pieskatīšanas.
"Ar ieroci staigā un tur kaut kas bija, tūliņ šaus. Es jau nesaku, ka suns var iet un skraidīt tāpat vien. Ir jāpieskata, bet, ja cilvēks var izbēgt no cietuma, kāpēc suns nevar izrakties no voljēra, norauties no ķēdes vai vienkarši pamukt. Cietumniekus taču nešauj nost," uzskata nošautā suņa saimniece Lāsma Riekstiņa.
Dzīvnieku aizsardzības likums paredz, ka bez pajumtes un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palikuši dzīvnieki, izņemot savvaļas dzīvniekus, uzskatāmi par klaiņojošiem. Bet tas nenozīmē arī to, ka šādu dzīvnieku atļauts uzreiz nošaut.
"Tagad likums ir nedaudz pamainījies, bet mednieki tos ne vienmēr izlasa un uzskata pēc vecā, ja suns ir 200 metrus no mājas, ka suns ir klaiņojošs un viņš ir nonāvējams. Taču par jebkuru šādu dzīvnieku ir jāinformē vietējā pašvaldība, un attiecīgi pašvaldība ar saviem saistošajiem noteikumiem arī veic šo dzīvnieku izķeršanu un arī nonāvēšanu," stāsta VMD Medību daļas vadītāja amatā stājušais bijušais vecākais inspektors Valters Lūsis.
Lāsma par Karro nogalināšanu tur aizdomās konkrētu medību kolektīvu. Tā vadītājs Alberts Stepans no intervijas ar raidījumu atteicās, norādot, ka visu šo lietu uzskata par absurdu un apvainojumus par nepamatotiem.
"Mēs jau viņiem paskaidrojām, ka mums nekāda saistība ar to nav. Viņi tā iedomājušies, ka mēs, mednieki, bet tur jau ir visādi varianti," saka Alberts Stepans.
"Es ar viņu runāju, viņš teica, ka medības neesot pieteiktas, bet tajā pašā laikā teica, ka neviens cits jau tur droši vien nebija - kāds jau no mūsējiem. Vajadzēja man to sarunu ierakstīt," piebilst Lāsma Riekstiņa.
Valsts policija norāda, ka šādos gadījumos, kad medībās nošauts vai ievainots suns, īpašniekam ir jāvēršas ar iesniegumu policijā.
Atbildība par šādu nodarījumu noteikta Krimināllikuma 230.pantā - par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem.
Par šādu noziegumu draud pat trīs gadus ilgs cietumsods. Ja mednieks tiek atzīts par aizdomās turēto kriminālprocesā, tiek anulēta viņa ieroča nēsāšanas atļauja.
Bet gadījumos, ja noziedzīgs nodarījums netiek konstatēts, policija informāciju nodod VMD, kas izvērtē, vai nav noticis medību noteikumu pārkāpums, kas sodāms administratīvi. Arī administratīvā soda gadījumā var tikt zaudēta ieroča nēsāšanas atļauja.
"Ja es redzēšu, ka šis dzīvnieks apdraud cilvēku vai mani, es viennozīmīgi pielietošu šaujamieroci, bet tā būs vairāk pašaizsardzība. Izlemjam, kas ir svarīgāk, cilvēka dzīvība vai šīs dzīvnieks," stāsta VMD pārstāvis Valters Lūsis.
Lai palīdzētu cietušajai Lāsmai Riekstiņai, šajā lietā brīvprātīgi iesaistījies arī jurists Jānis Uzulēns, kurš pats ir trīs haskiju saimnieks. Viņam pašam arī ir nācies saskarties ar to, ka viņa suņi tiek noturēti par vilkiem.
"Ja pavisam godīgi, es redzu trīs rezultātus. Pirmais būtu, ja tas cilvēks, kurš nošāva to suni, ka viņš aizbrauc pie tās ģimenes un samaksā bēru naudu un kaut vai elementāri atvainojas. Man patiesībā būtu gana, un es zinu, ka tai suņu saimniecei arī. Bet ja, tam cilvēkam pietrūkst drosmes, tad gribētos pacīnīties, ka viņam atņem medību licenci," stāsta cietušās jurists.
Lai nenonāktu šādā situācijā, der atcerēties, ka arī saimnieks ir līdzatbildīgs par to, kas notiek ar viņa suni. Jācenšas suni neizlaist no redzesloka, tādējādi pasargājot to no briesmām.
