Dienas ziņas

Slovēnijā strauji pieaug ar Covid-19 saslimušo skaits

Dienas ziņas

Spānijā Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz miljonu

Milzkalnē, iespējams, izveidojusies karsta kritene

Milzkalnē, iespējams, izveidojusies karsta kritene

Engures novada Milzkalnē kādā rapšu laukā izveidojusies apmēram trīs metrus dziļa piltuves veida bedre. Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti pieļauj, ka tā varētu būt karsta kritene, taču bez speciālas izpētes to nevar noteikt. Kritenes Latvijā ir sastopamas, un vairākas no tām iekļautas dabas aizsargājamo objektu sarakstos. 

Siltais rudens ļāvis kupli sazaļot ziemas rapsim. Vienā no tādiem laukiem, netālu no Šlokenbekas muižas, zaļo sējumu joslas pēkšņi pārtrauc milzīga , apmēram trīs metrus dziļa piltuves veida bedre. Vēsturiski Tukuma pusē tādas jau esot redzētas.

"Man grūti teikt, vai tieši šinī apkaimē, bet tas, ka novadā ir bijusi kritene, tas esot dzirdēts, bet kurā vietā..." stāstīja Šlokenbekas muižas gide Indra Krimska.

Kā skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldē, kritenes veidojas, pazemes ūdeņiem izskalojot irdenos zemes slāņus. Kad dobums apakšā kļuvis pārāk liels, virsējie slāņi iebrūk. Tomēr tikai pēc fotogrāfijām pateikt, vai tā tiešām ir kritene, gan īsti nevarot.

"Tur vajadzētu detalizētu pētījumu. Pirmā doma, protams, bija, ka tās varētu būt ģipša kritenes, tomēr mēs ļoti labi zinām, ka tie ģipša slāņi mums pamatā ir no Allažiem uz Salaspili, uz Nāves salu, Baldoni, Skaistkalni un Biržu reģionālo parku Lietuvā. Milzkalne mums tomēr sanāk nedaudz nomaļus," komentēja Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns.

Kā otrs iespējamais variants tiek minēts sufozijas iegruvums, kas varot veidoties, ja virs smilšu un grants slāņiem ir māls.

"Ja gadījumā to māla slāni kāds ir izborējis, tad tur varētu veidoties sufozijas piltuves, kas Latvijā gan, manuprāt, vispār nav vai ir ļoti liels retums. Vēl, protams, ir iespējami dolomīta vai kaļķakmens izskalojumi, kur arī varētu būt šādi iebrukumi," stāstīja Svilāns.

Neparastā bedre parādījusies tik pēkšņi, ka vietējie atcerējušies stāstu, kas vēsta, ka no Milzkalnes muižas uz Durbes pili reiz esot gājusi slepena eja, un pieļauj, ka varbūt dabas spēki parādījuši, kur tā bijusi.

"Kur ir gājusi eja un vai tā vēl ir atrodama, grūti pateikt. Ir cilvēki ar dažādiem instrumentiem meklējuši, bet nav atraduši. Tomēr par to, ka tas tā ir bijis, tāds pastāsts no mutes mutē iet," atcerējās Šlokenbekas muižas gide Krimska.

Lai noteiktu īsto bedres rašanās iemeslu, bez kārtīgas izpētes neiztikt; Dabas aizsardzības pārvalde aicina lauku apstrādāt uzmanīgi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt