Mežistrādes darbi, kur nesen Limbažu apkaimes mežos migā atrasti mazie lācēni, šobrīd ir aizliegti. Lācēnu liktenis patlaban nav zināms, jo nav ļauts turp iet un traucēt dzīvniekus, cerot, ka lāču mamma tomēr būs atgriezusies. Taču šie lāču mazuļi ir viens no pierādījumiem, ka pēc gandrīz simt gadiem Latvijā lāči atkal sākuši vairoties.
Lācis ir aizsargājams dzīvnieks, un Latvijā lāču medības ir aizliegtas, tālab speciālisti norāda, ka cilvēkam ir jāmācās sadzīvot ar lāci.
Latvijas Mednieku asociācijas pārstāve Linda Dombrovska stāsta, ka arī pati fiksējusi lāča tuvumu savās mājās aptuveni 50 kilometrus no Rīgas, netālu no Saulkrastiem. Viņasprāt, ar steigu jāsāk sabiedrības izglītošana, kā pielāgoties un sadzīvot ar lāčiem mežā.
Viņa norādīja: "Citiem var likties, ka tas ir ļoti smieklīgi, bet igauņu ticējums vēsta, ka mežā ir jāiet dziedot. Tādā veidā mēs darām zināmu savvaļas dzīvniekiem, ka mēs tur esam. Un normālos apstākļos savvaļas dzīvnieks no cilvēkiem izvairīsies."
Bitenieku nedienas
Galvassāpes lāči sākuši sagādāt arī biteniekiem. Bitenieks Gundars Libors no Limbažu novada stāsta, ka liks elektriskos ganus.
"Man vienā novietnē lācene ar lācēniem izpostīja novietni, kādas sešas saimes vienā naktī izpostīja. Un es tās pārējās saimes atvedu mājās, noliku. Tur blakām lielais Ērgļu purvs, un tur dzīvo lāču tēvs. Nu un tas tur man šiverē, caur pagalmu staigā," viņš stāstīja.
Dabas aizsardzības pārvaldē teic, ka būs jādomā valsts līmenī par atbalstu biteniekiem, kā arī aicina cilvēkus neatstāt ēdamos atkritumus mežā, negāzt kompostu uz laukiem, kas rada plēsējiem labvēlīgus barošanās apstākļus.
Par lāču tuvumu ikdienā vairāk aizdomājas arī lauku apvidos dzīvojošie un viesu māju īpašnieki, kurus apmeklē arī tūristi un ģimenes ar bērniem.
Zemnieku saimniecības "Dārziņi" īpašniece Viļķenes pagastā Aiga Briede norādīja: "Mēs esam tieši pie meža. Un man vislabākās sēņu vietas ir tieši tur, kur tie lāči dzīvojot."
Savukārt Dabas aizsardzības pārvaldē šobrīd tiek diskutēts arī par pieļaujamo lāču skaitu Latvijā.
Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode pauda: "Projekta ietvaros tiek izstrādāti aizsargājamām sugām aizsardzības mērķi, lai nodrošinātu, ka šī populācija spēj ilgstoši pastāvēt. Lūsim, vilkam jau ir noteikti, pagaidām lācim tas tiek rēķināts. Domāju, ka tuvāko mēnešu laikā arī lācim mēs šo ciparu būsim nodefinējuši. Bet šobrīd vismaz tuvākajos gados nav pamata domāt, ka lāci mums ir iemesls pārcelt uz medījamo sugu dzīvniekiem."
