Suņu audzētāja un stafordšīru suņu saimniece Diāna Kontakēviča savus suņus lutina veselīgi. Lielai daļai suņu kārumu Diāna veikalā iet garām. Iepirkumu grozā nenonāk ne krāsainā barība, ne kaltētie suņu kārumi. Tos Diāna sauc par sliktajiem našķiem.
“Tie būtu kārumi, kas satur kaulus. Tie it kā ir dabiski kaltēti, ļoti smuki, liekas – sunītim garšos, izskatās mazliet kā kūpināti. Nu, kāpēc ne? Tāpēc, ka termiski apstrādāti kauli sunim ir bīstami, tie organismā nepārstrādājās, tie var uzkrāties un beigties ar kuņģa skalošanu,” skaidro Diāna.
Jāpievērš uzmanība balinātiem kārumiem. To sortiments ir ļoti plašs – sākot ar balinātām cūku un trušu ausīm un beidzot ar vistu kājiņām. Lai gan šie kārumi vizuāli izskatās ļoti pievilcīgi, tajos ir daudz ķimikāliju.
“Baltā krāsa būs tā, kas norādīs uz to, ka produkts ir balināts. Tas izskatās nedabisks, lai gan it kā rakstīts, ka dabiskas trušu ausis. Balinājums jebkurā gadījumā ir ķīmiska apstrāde. (..) Daudzus kārumus kaltē šķidrajā slāpeklī vai ar citām ķīmikālijām, lai tas process būtu ātrāks, jo dabiski izkaltēt gardumu ir ļoti ilgs process,” zina stāstīt Diāna.
Pazīmes, ka suns cieš no nekvalitatīva ēdiena, ir ļoti dažādas. Tā var būt gan caureja, gan iekaisums acīs vai ausīs.
“Sunītis ļoti daudz dzer ūdeni, viņam gribas skalot to savu organismu, lai to visu, kas ir iekrājies, dabūtu atkal ārā. Un tad jau, ja sunītim kļūst nespīdīga spalva un tā pastiprināti krīt, ļoti uzmanīgi jāskatās, ko tas sunītis ir ēdis. Ne vienmēr vainīga ir barība, vainīgs varētu būt kārums, ko regulāri izmanto treniņā vai suni apmācot,” stāsta suņu audzētāja.
Pat ja šķiet, ka viens cīsiņš jau nekaitēs, patiesībā tas nodara nopietnu kaitējumu gan dzīvnieka nierēm, gan aknām, gan asinsvadiem.
“Suņa organisms var pārstrādāt tikai 0,3% sāli. Ja mēs dodam vairāk – piemēram, cīsiņos ir vismaz 1,12% - attiecīgi sunim vajadzēs vēl vismaz četras dienas klāt, lai to iztīrītu no sava organisma ārā,” stāsta Kontakēviča.
Ja tomēr ļoti gribas, lai suns piedalās ģimenes ēdienreizēs, tad vislabāk ir dalīties ar svaigiem un dabīgiem produktiem – biezpienu, gurķiem, tomātiem, burkāniem un jebkuriem citiem dārzeņiem, kas nesatur cieti. “Tomāti ir ļoti foršs produkts, jo tas arī attīra zobus, jo satur tomātu skābi, kas ļoti smuki attīra zobus. Tātad, ja sunītis ēd tomātu, mēs ļoti labprāt varam viņam to piedāvāt svaigā veidā,” saka suņu audzētāja.
Arī veterinārārste Anete Kalniņa uzsver, ka ikdienā aizrauties ar našķu došanu savam sunim ir bīstami: “Ja suni grib palutināt ar kādu kārumu, bet neizdarīt tā, ka viņš vairs neēd neko citu, tam vajadzētu būt kaut kam līdzīgam viņu ikdienas ēdienam. Ir ļoti bieži dzirdēts, ka cilvēki iedod sunītim gaļiņu ik pa brīdim, sieriņu vai desiņu un viņš no savas sausās barības atsakās.”
Dodot augļus un dārzeņus, jāievēro mērenība. Par daudz ābolu veicinās vēdera pūšanos, savukārt vīnogas vai rozīnes var izraisīt pat nieru mazspēju. Arī asi kauliņi var nodarīt lielu postu dzīvnieka kuņģim. “Tie produkti, kurus nedrīkst dot dzīvniekiem tādēļ, ka tie patiešām ir toksiski, ir sīpoli un ķiploki, šokolāde. (..) [Tas] dzīvniekam var izraisīt dažādas kaites, sākot ar nelielām gremošanas trakta problēmām, beidzot pat ar sirds un centrālās nervu sistēmas problēmām,” norāda Kalniņa.
Īpaši svarīgi ierobežot našķošanos suņiem ar lieko svaru.
Ģenētiski vislielākās noslieces uz aptaukošanos ir labradoriem un mazajiem sunīšiem, kuri dzīvo iekštelpās. “Sunītim un kaķītim bieži vien tik svarīga nav tā garša, ko viņš saņem, bet tā uzmanība. Un sunim, kurš ievēro diētu, kā našķi var izmantot sauso barību, kuru viņš ēd ikdienā, kontrolējot, cik no diennakts normas jau ir iedots. (..)
Tad sunim tik un tā ir sajūta, ka viņam ir izrādīta uzmanība un ka viņš ir saņēmis balvu par labu uzvedību,” zina teikt veterinārārste.
