Iemesli, kāpēc kaķēni palikuši vieni, var būt dažādi. Visbiežāk tos kāds cilvēks nolēmis nāvei mežmalā, pats negribot uzņemties atbildību. Nereti tos atstāj arī pati kaķene.
Kaķu glābēja Ingvilda Aumeistere vērsa uzmanību, ka no vietām, kur atrodas klaiņojoši kaķi, nav ieteicams kaķēnus vest prom. "Iespējams, viņiem ir mamma un mammām atņemt bērnus nevajag," uzsvēra kaķu glābēja, piebilstot, ka kaķēniem vienmēr labāks būs tieši mammas piens.
Tomēr, ja skaidri zināms, ka kaķēni ir bez mammas, tad ātra un pareiza rīcība var tiem glābt dzīvību. Kaķēna izbarošana nav viegls darbs, tāpēc svarīgi apbruņoties ar pacietību. Kaķu mammas pienu vislabāk aizvietot ar zooveikalos nopērkamajiem piena aizstājējiem. Pirms sākt barot mazuli, kaķēns jaietin mīkstā sedziņā.
"Tas nav obligāti, bet manā skatījumā tas ir ērtāk. Kaķēnu var labāk satvert, viņš ir mierīgāks, mazāk spārdās," norādīja Aumeistere. Viņa uzsvēra, ka barošanas laikā kaķēna vēderam jābūt vērstam uz leju. Pretējā gadījumā viņš var aizrīties, elpceļos var nonākt piens un rezultātā attīstīties infekcija.
Kaķēna barošanas biežums atkarīgs no tā vecuma. Pirmajās divās dzīves nedēļās to jābaro ik pa divām trim stundām. Var gadīties, ka mazulis ēd nelabprāt, tad var nākties to barot pat piespiedu kārtā. Svarīgi pārliecināties, ka pudelītes knupis nav pārāk liels kaķēna mutītei.
Kaķu glābēja atzīmēja, ka pudelītei barošanas laikā jābūt horizontāli. "Kad tā tukšojas, tad nedaudz var pavērst uz augšu," skaidroja Aumeistere.
Pēc barošanas nedrīkst aizmirst arī svarīgu procedūru – vēdera masāžu. To vislabāk darīt virzienā uz vēdera lejasdaļu. Normālā situācijā to dara kaķene, savu bērnu laizot. Tas normalizē vēdera izeju un kuņģa darbību. "Mākslīgais piena maisījums veicina vēdersāpes, vēdera darbības traucējumus, caureju," skaidroja kaķu glābēja.
Ja nepavisam nav iespēja iegādāties īpašo maisījumu kaķēniem, izlīdzēties var arī ar maisījumu zīdaiņiem vai kazas pienu. Turpretim govs piens kaķēnam būs pārāk trekns.
Aumeistere atklāja, ka kaķēnu var sākt mēģināt piebarot aptuveni trīs līdz četru nedēļu vecumā. Vienlaikus viņa atzina, ka tas arī atkarīgs no izvēlētās pārtikas veida. "Kaķēniem, kuriem mācām ēst, šis process ir ļoti sarežģīts un ļoti ilgs," pieredzē dalījās kaķu glābēja.
Daudzas prasmes kaķēnam nosaka instinkti. Piemēram, iešanu uz kastīti vai mazgāšanos, kaķēns pratīs, arī uzaudzis bez kaķu mammas. Tomēr kaķēnam ārkārtīgi svarīgi ir cilvēka glāsti jau no mazotnes, lai tas izaug mīļš un sabiedrisks, nevis mežonēns, kas visu mūžu slēpsies zem dīvāna.
