Sadaļas Sadaļas

Dienas ziņas

Baltkrievu sprintere iegūst patvērumu Polijā

Dienas ziņas

Latvija pievienojas kodolpētījumu organizācijai

«Billītēs» atsauc atmiņā talkošanas tradīcijas

Jau otro reizi Virzas tēva mājas apkārtnē aizvadīta siena talka bioloģiski vērtīgas pļavas saglabāšanai

Bioloģiski vērtīgas pļavas saglabāšanai rakstnieka Edvarta Virzas tēva mājās ''Billītes'' jau otro reizi aizvadīta siena talka, kas ļauj iepazīt arī seno dzīvi lauku sētā. Virza ir viens no izcilākajiem divdesmitā gadsimta rakstniekiem, dzejniekiem un publicistiem, kam tuva bija lauku dzīve. Zemnieku sētas ikdienu viņš aprakstījis arī  populārajā poēmā ''Straumēni''.

Lietus mākoņi rakstnieka, dzejnieka un publicista Edvarta Virzas dzimtajām vietām bija metuši līkumu, un gluži kā sendienās, dungojot tautas dziesmu, meitas un arī daži puiši pļavā grāba čaukstošo sienu. Kā atzina talcinieki, seno dienu vīziju uzburt izdevies.

Talkas dalībniece Ilvija Ķurbe no folkloras kopas''Tarkšķi'' norādīja: “Kad tu redzi to dabīgo pļavu, sagrāb ar savām rociņām, ar grābeklīšiem, un arī uzģērb to linu kreklu, kā tas varētu senos laikos bijis, es domāju, ka jā.”

“Mācāmies no jauna. Es kaut kad sen bērnībā biju grābis. Tad mani pie kraušanas nelika, tad drīkstēja lēkāt pa tām čupām, bet ir bijusi pieredze. Mums arī pašiem ir tāda pļaviņa,” sacīja talcinieks Mārtiņš Ķurbe. 

Par vietu, kur dzimis viens no izcilākajiem 20. gadsimta latviešu rakstniekiem Edvarts Virza jeb īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna, mūsdienās simboliski atgādina akmens ar māju nosaukumu, bet starp sirmajiem ozoliem plešas bioloģiski daudzveidīga pļava, kas nodota talcinieku apsaimniekošanai.

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Lauma Krišāne atzīmēja: “Siena talkas ir svarīgas, jo viens ir sienu nopļaut, bet vēl svarīgāk ir izvākt, jo pļavas ir tā kā altruistes. Tās ir pieradušas, ka siens tiek aizvākts, lai pēc tam atkal nākamajā gadā krāšņi uzaugtu Jāņu laikā. Šajā pļavā ļoti svarīgi ir sienu novākt arī tāpēc, ka šeit ir lupīnas, kas pirms ziedēšanas tika nopļautas.”

Savukārt Virzas mazmeita Anna Žīgure par talku sacīja: “Visas puķes, visus augus es nepazīstu, bet man liekas, ka jebkurš mūsu cilvēks jūtas ļoti labi dabīgā Latvijas lauku pļavā, kādu mums ir palicis ārkārtīgi maz. Mums te tieši tajā vietā – “Rāceņos”, kur Edvarts Virza ir dzimis, tur mums ir naktsvijoles, kas atgriezās. Pagājušajā vasarā bija viena, ko mēs pamanījām, un šovasar mēs izskaitījām jau piecpadsmit."

Lauku dzīves ikdienu 19. gadsimtā, kā arī savas bērnības atmiņas rakstnieks spilgti atainojis leģendārajā poēmā ''Straumēni'', kam iedvesmu esot smēlies līdzās esošajās tēva mājās ''Billītes''. Jau otro gadu, tagadējai māju saimniecei sadarbojoties ar DAP, seno lauku dzīves ikdienu var sajust siena talkās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt