Izstrādā Lubāna mitrāja dabas aizsardzības plānu; iedzīvotāji satraukti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 10 mēnešiem.

Dabas liegums "Lubāna mitrājs" ir unikāls Eiropas un pasaules nozīmes dabas komplekss, kas aizņem 513 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Tas izveidots 2009. gadā, apvienojot 12 mazākus dabas liegumus. Līdz šim spēkā bija katram liegumam individuālie dabas aizsardzības noteikumi, taču nu tapis pirmais kopīgais dabas aizsardzības plāns visai Lubāna mitrāja teritorijai. Pašlaik notiek plāna sabiedriskā apspriešana, un vietējie iedzīvotāji pauduši satraukumu par tajā ietverto pasākumu negatīvu ietekmi uz viņu īpašumiem un dzīvesveidu. 

Izstrādā Lubāna mitrāja dabas aizsardzības plānu; iedzīvotāji satraukti
00:00 / 04:00
Lejuplādēt

Lubāna mitrājam dabas aizsardzības plānu Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumā izstrādā SIA "Enviroprojekts". Īpaši aizsargājamā teritorija skar Rēzeknes, Balvu, Madonas, Varakļānu un Gulbenes novadus. Lai uzklausītu iedzīvotāju viedokli, izstrādātāji rīkoja sabiedriskās apspriešanas sanāksmes. 

Gaigalavā uz to bija ieradušies aptuveni 50 cilvēki. Galvenie iebildumi šobrīd ir par iecerēm attiecībā uz Lubāna ezera Austrumu dambi, ko nav paredzēts vairs uzturēt. Savas bažas pauda pagasta pārvaldes vadītāja Valentīna Puste: "Tur ir tūrisma objekts. Tur ir bioloģiskās pļavas, kuras tiek apsaimniekotas."

Plāna izstrādē iesaistītie eksperti secinājuši, ka Austrumu dambis būvēts nevis aizsardzībai pret plūdiem, bet gan zivju dīķu vajadzībām. Dīķi vairs netiek apsaimniekoti, tāpēc neesot nozīmes ieguldīt miljonus dambja uzturēšanai. Tas ļautu pakāpeniski atjaunoties dabiskajam Lubāna krastam.

Sanāksmē piedalījās arī Nagļu iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Daina Dreimane-Ķezbere, kura atklāja, ka arī viņas pagasta iedzīvotājus satrauc, ka Austrumu dambis varētu ar laiku sabrukt: "Īdeņas ciema teritorijā varētu tikt nopludinātas diezgan lielas zemes teritorijas. Un līdz ar to viņu uzņēmējdarbība, arī saimniekošanas saistībā ar lauksaimniecību, ar lopkopību varētu tikt apdraudēta vai pavisam iznīcināta, līdz ar to cilvēkiem būtu jādodas meklēt darbu pavisam kaut kur citur."

Noraizējusies ir arī zemnieku saimniecības "Zvejnieki" īpašniece Anna Macāne: "Tas ietekmēs visu manu tūrisma infrastruktūru, ja nu applūst tas viss. Tur man ir zeme, vērtīgs zālājs, sporta laukumi, divas ēkas."

Savukārt mednieki nepiekrīt paredzētajam pelēkā vilka medību aizliegumam. 

"Dabas lieguma teritorija ir liela, šajā teritorijā medī, ja nemaldos, 11 mednieku klubi," stāstīja Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis. "Latvijā ir 2017. gadā vides ministrs apstiprinājis pelēkā vilka aizsardzības plānu. Plāns skaidri un gaiši pasaka, ka aizsargājamas teritorijas vilkiem veidot nav lietderīgi. Vilkam Latvijā šobrīd nekas nedraud, un tādēļ pastiprināt kādā lielā teritorijā aizsardzības režīmu, ka šo sugu nedrīkst medīt, arī šajā plānā nav pilnīgi nekāda pamatojuma."

Medību kluba "Mežabrāļi" vadītājs un ilggadējs "Latvijas Valsts mežu" darbinieks Viktors Reblis, kurš šobrīd ir pensionārs, satraucas ne vien par medību ierobežojumiem, bet arī par meliorācijas sistēmu turpmāku uzturēšanu un grāvju aizbēršanu: "Arī pats Īdeņā dzimis un uzaudzis, pazīstu te katru pēdu. Un, ja es redzu, ka manā medību objektā grib aizbērt Mežulnes upīti, jau šobrīd tur saimnieciskajā mežā bērzi krīt un pūst. Ja vēl to lietu izdarīs, tad būs pagalam saimnieciskais mežs. Tur ir gan privātie meži, gan valsts meži. Kas notiks tur ar laukiem, cik stipri pacelsies gruntsūdens līmenis? Es redzu, ka šie pētījumi nav veikti."

"Ja mēs redzam, ka nav izvērtēts līdzsvars starp dabas un cilvēka vajadzībām, protams, ka mēs varam rosināt pārskatīt, un plāna izstrādātājiem vēlreiz pamatot, kāpēc tāds priekšlikums ir izvirzīts. Varbūt kaut kas ir jāmaina," atzina DAP pārstāve Gita Strode. 

DAP ir šī plāna izstrādes pasūtītājs. Strode norādīja: "Tāpēc jau ir tās sarunas un diskusijas. Pilnveidots dokuments nonāk pašvaldībās, katra pašvaldība sniedz atzinumu. Tikai tad, kad visas puses ir vairāk vai mazāk apmierinātas ar rezultātu, tad dokuments tiek virzīts tālāk uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju."

Neraugoties uz asajām debatēm, pēc sanāksmes uzrunātie izteica cerību tapt sadzirdētiem. Plāns tiek izstrādāts 12 gadiem, un paredzēts, ka tas stāsies spēkā jau šī gada vasarā. Izteikt viedokli un sniegt priekšlikumus iedzīvotāji var līdz 8. februārim.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti