Pērn Rīgā piesārņojums nav pārsniedzis Eiropas noteiktās normas, tomēr atsevišķās vietās gaisa kvalitāte ir divas reizes sliktāka par Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikto. Turklāt viena no Rīgas gaisa kvalitātes mērījumu stacijām strādā nepilnvērtīgi, kā rezultātā Latvijas iesniegtie dati Eiropas atskaitēm var izrādīties nederīgi.
Pagājušajā gadā gaisa kvalitātes mērījumi Rīgā bijuši neprecīzi. Pie vainas ir mērīšanas stacija, kura brīžiem strādājusi, bet brīžiem ne.
Gaisa kvalitāti galvaspilsētā mēra vairākas šādas stacijas. To pieprasa Eiropas Savienības direktīvas. Šobrīd nav skaidrs, vai datu neesamība no stacijas Krišjāņa Valdemāra ielā Latvijai varētu draudēt ar soda sankcijām no Eiropas Komisijas puses.
"Jā, ļoti iespējams, ka šos datus nevarēs oficiāli izmantot, lai ziņotu Eiropas Komisijai par gaisa kvalitāti Rīgā. Mērījumi tika veikti ar pārtraukumiem. Informācija par gaisa kvalitāti pieejama ir, bet tā varētu neatbilst prasībām, ko uzliek direktīva," atzina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.
Tikmēr pašvaldībā mierina, ka ar gaisa kvalitāti Rīgā viss ir kārtībā. Pilsētas domē sola jaunu staciju K.Valdemāra ielā uzstādīt gada beigās, jo tam nepieciešams ap 200 000 eiro liels finansējums. Tas nozīmē, ka arī šogad mērījumi būs neatbilstoši Eiropas prasībām.
"Ar gaisa kvalitāti Rīgā viss ir normāli. Tā ir tāda, kādam pilsētā gaisam ir jābūt – tas nav meža gaiss, bet nav arī kaitīgs un nevienam nost nav jāmirst. Eiropas prasības ir uzstādītas tādas, lai mēs neatslābtu un padarītu pilsētas gaisu tīrāku," norādīja Rīgas domes Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš.
Nolūkā uzlabot gaisa kvalitāte pilsētā tiek attīstīti veloceliņi, tiek samazināts stāvvietu skaits un iegādāts videi draudzīgāks sabiedriskais transports.
Monitoringa iekārtas mēra tādas vielas kā slāpekļa un sēra dioksīds, oglekļa oksīds, benzols un citas. Lai gan pēdējos gados Latvija izpilda Eiropas prasības par gaisa piesārņojuma līmeni pilsētās, piemēram, monitoringa stacija Brīvības ielā uzrāda teju divas reizes sliktāku gaisa kvalitāti nekā iesaka PVO.
"Ja ir par daudz, tas ir kaitīgi veselībai. Zinātnieki visvairāk pasaulē runā par smalkajām daļiņām, jo tās ir bīstamas jutīgajām cilvēku grupām: bērni, gados vecāki cilvēki, cilvēki ar sirds un asinsrites slimībām, ar bronhiālajām slimībām. Smalkās daļiņas var iekļūt plaušu alveolās, izraisot vēzi un dažādas infekcijas," atzina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Gaisa un klimata nodaļas vadītāja Aiva Eindorfa.
Lai gan galvaspilsētā ar gaisa kvalitāti atsevišķās dienās mēdz būt problēmas, līdz, piemēram, Pekinas piesārņotajam gaisam mums vēl ir ļoti tālu.
