- Ornitologs kopj, iespējams, ar svinu saindējušos ērgli
- Svins - nopietns drauds jūras ērgļiem
- Pētnieki seko ērgļu gaitām ar raidītājiem
- Svina lodes paliek sašautos dzīvniekos, ūdenstilpnēs
- Ķemeru nacionālajā parkā aizliedz arī cilvēkiem kaitīgo svinu
- Mednieki nav gatavi atteikties no svina lodēm
- Dabas aizsardzībā svarīgs ir kompromiss
- Aicina pētīt plēsīgo putnu nāves iemeslus, ziņot par atrastajiem putniem
Ornitologs Uģis Bergmanis nes savu pacientu - jūras ērgli, kuru atrada pirms pāris nedēļām. Viņš ziemās savvaļā piebaro ērgļus, lai palīdzētu tiem pārziemot. Kādu dienu barošanas laukumā Uģis ievēroja, ka viens no ērgļu bara nevar pacelties spārnos.
Ornitologs apkopj, iespējams, ar svinu saindējušos ērgli
"Vairāk pa zemi skrēja, nekā lidoja. Noskrēju viņu, jāsaka. Pirmajā dienā viņš bija tik vārgs, ka man šķita, ka viņš otru dienu nesagaidīs. Uz kājām knapi turējās, atbalstījās uz spārniem, elkoņiem," stāsta Bergmanis.
Ornitologs savās mājās Barkavas pagastā pirms trim gadiem ierīkoja Savvaļas putnu rehabilitācijas staciju, kur izārstēti vairāki lielie plēsīgie un aizsargājamie putni.
"Man jau stacijā viens jūras ērglis ir ar bojātu spārnu... kas visu laiku jau dzīvo .. un tas mielojās ar pusapēstu balto zaķi, un tad es atdevu šim. Labā zīme bija tā, ka ēda. Pārlēca no vienas lakts uz otru.. Bija ar kaut ko saindējies. Jautājums, ar ko. Parasti lielie plēsīgie putni saindējas ar svinu," viņš norāda.
Nav zināms, vai tā bija arī ar šo ērgli, bet aizdomas ir. Svins ir nopietna problēma - saka ornitologi. Līdz šim Latvijā laboratoriski pierādīti 2 gadījumi plēsīgajiem putniem. Paaugstinātu svina koncentrāciju, kas varēja izraisīt aknu bojājumus, pērn konstatēja vienam beigtam jūras ērglim. Otrs bija klinšu ērglis, kas pirms pāris gadiem nonāca pie Uģa Bergmaņa.
"Putnu mēģināju uzturēt pie dzīvības. Viņš nobeidzās. “Latvijas valsts meži” apmaksāja putna izpēti, ko veica institūts BIOR, un tika konstatēts, ka klinšu ērgļa organismā svina daudzums vairāk nekā 2 reizes pārsniedza normas.
Šī putna bojāejas cēlonis bija saindēšanās ar svinu.
Svins - nopietns drauds jūras ērgļiem
"Ir pamats uzskatīts, ka tādu ir krietni vairāk. Mēs to nezinām, tāpēc, ka to pārbaudīto putnu skaits ir ļoti mazs. Un laboratoriski uz svinu putnus sākām pārbaudīt burtiski tikai pēdējo 2 gadu laikā," stāsta ornitologs un Latvijas Dabas fonda valdes loceklis Jānis Ķuze.
"Bet kā liecina pieredze no citām Eiropas valstīm, svins ir ļoti nozīmīgs jūras ērgļu mirstības iemesls.
Vācijā tie ir apmēram 12% visu nāves gadījumu, kad svins ir bijis pie vainas. Zviedrijā ir konstatēts, ka piektajai daļai no visiem beigtajiem ērgļiem ir konstatēts paaugstināts svina saturs. Un 14% gadījumu tas bijis letāls.
Es domāju, ka nav pamata domāt, ka Latvijā tā situācija būtu atšķirīga," norāda Ķuze.
Pētnieki seko ērgļu gaitām ar raidītājiem
Šo jūras ērgli Ķuze apgredzenoja pirms septiņiem gadiem kā mazuli ligzdā pie Lubāna ezera. Putnam paveicies. Viņš ir atguvis spēkus, un šodien tiks izlaists savvaļā. Pētnieki ērglim uzliks satelītraidītāju, lai varētu sekotu putna gaitām.
"Raidītāja likšana ir lēns un skrupulozs darbs, jo putnam būs ilgus gadus jālido ar šo raidītāju uz muguras. Tāpēc visam jābūt izdarītam perfekti," stāsta Ķuze.
Atbilstoši ērgļa augumam, no speciālām teflona lentītēm tiek sašūti iemauktiņi, kas noturēs raidītāju uz muguras. Uzlikt raidītāju palīdz viens no vadošajiem igauņu ornitologiem Urmass Sellis. Jānis un Urmass kopā jau gadiem pēta jūras ērgļus, izmantojot raidītājus, un iegūst pārsteidzošus datus.
"Uzzinājām, ka, lai gan viņi ir jauni pieauguši putni, viņi nemaz nedomā ligzdot. Agrāk domāja - ja redzi pieaugušu putnu, tad viņš jau noteikti ir ieņēmis teritoriju un ligzdo, bet - nē. Izrādās, viņi var pat 10 gadus vienkārši klīst apkārt un neveidot ģimeni," atklāj igauņu ornitologs.
Svina lodes paliek sašautos dzīvniekos, ūdenstilpnēs
Kamēr ērgli gatavo brīvlaišanai, "Aculiecinieks" skaidro, kā lielie plēsīgie putni var saindēties ar svinu. Izrādās, viens no veidiem kā toksiskais metāls nonāk dabā, ir svina lodes, ko izmanto medībās. Daļa skrošu, ko mednieki izšauj uz pīlēm, sabirst ūdenstilpēs.
"Tas svins guļ uz grunts kā mazi akmentiņi. Pīles mēdz norīt mazus akmentiņus, lai muskuļkunģi gremotu barību. Un tieši tāpat kā akmentiņus, viņas norij arī skrotis. Skrotis kunģa sulā izšķīst, un pēc tam putns saindējas un mirst mokpilnā nāvē.
Un šādus pusdzīvus un beigtus putnus, kas ir saindējušies ar svinu, mēdz savākt jūras ērglis, jo šādi putni ir vieglāk noķerami. Un tā kā jūras ērglis ir barības piramīdas augšpusē, viņš var uzkrāt lielus apjomus šo ķīmisko vielu," atklāj Ķuze.
"Plēsīgie putni, ieskaitot jūras ērgli, barojas ar nošautu dzīvnieku atliekām, kas paliek mežā, un iet bojā. Tā ir problēma, ko vajag risināt.
Ir jāaizliedz svina munīcijas lietošana medībās. Tas nav viegli. Bet mēs Igaunijā jau vairākus gadus gadus cenšamies izglītot sabiedrību par šo metālu, kas jebkurā gadījumā dabā ir kaitīgs," norāda Urmass.
"Mans aicinājums medniekiem nešaut bezjēdzīgi kašķainas lapsas pa tīrumiem un neatstāt viņas guļam uz lauka. Tas ir sliktākais ko var izdarīt. Nomedīts dzīvnieks ar svina munīciju ziemas laikā, tā ir potenciāla barība gan ziemojošiem jūas ērgļiem, gan klinšu ērgļiem un šie putni jau sāk barības saplosīšanu tieši no tās šāviena vietas," aicina Uģis Bergmanis.
Ķemeru nacionālajā parkā aizliedz arī cilvēkiem kaitīgo svinu
2006. gadā Latvija pievienojās līgumam par Āfrikas un Eirāzijas migrējošo ūdens putnu aizsardzību. Tas nosaka, ka valstīm cik drīz vien iespējams, pēc pašu noteikta grafika, ir jāaizliedz svina skrošu lietošana medībās mitrainēs.
Latvijā aizliegts izmantot svina skrotis ūdensputnu medībās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Ērgļu pētnieki gan uzskata, ka svinu saturoša munīcija jāaizliedz lietot pilnīgi visās medībās.
"Ķemeru nacionālais parks ir pirmais precedents. Pirmā aizsargājamā teritorija, kur svina aizliegšana ir notikusi pilnībā. Protams, var iet maziem solīšiem uz priekšu. Teritoriju pēc teritorijas. Bet es domāju, ka tā problēma ir tik būtiska, ka viņa būtu jārisina visā valstī vienlaikus," uzskata Jānis Ķuze.
"Jāņem vērā arī tas, ka svins ir toksisks ne tikai putniem. Svins ir toksisks arī cilvēkiem. Arī medniekiem, kas to medījuma gaļu ar svina fragmentiem patērē uzturā," viņš atklāj.
Mednieki nav gatavi atteikties no svina lodēm
"Ja sīkajām skrotīm, ar ko medī putnus, ir šobrīd kaut kādi aizstājēji, tas ir gan tērauda skrotis, gan citu materiālu skrotis un kuras Latvija aizvien plašāk tiek izmantotas, tad lielāka izmēra munīcijai šobrīd īsti analogu nav. Un tad ir jāizvēlas starp 2 ļaunumiem. Svins mums ir ļoti daudz kur. Auto degvielā ir svins," spriež Jānis Baumanis, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs.
"Automašīnu akumulators ir svins. Mēs varam teikt, ka degviela ir slikta un ir jāpāriet uz elektromobiļiem visiem, Bet dzīvē tik vienkārši nenotiek. Arī šeit. Kamēr nav pieejamas un par saprātīgu naudu nopērkamas alternatīvas munīcijas, tikmēr viņas vienkārši nav," viņš norāda.
"Svins ir mīksts, saduroties, placinās. Ja viņu aizstās ar tēraudu .. vai citu cietu metālu, tad ārkārtīgi pieaug rikošeta risks. Pieaug nelaimes gadījumu risks. Tas jau apdraud cilvēku dzīvību. Nu tad šī teorētiskā varbūtība, ka dažu desmitu gadu laikā ir 2 zināmi gadījumi, ērgļi, kas ir saindējušies.
Ja alternatīva ir daži sašauti cilvēki gadā. Tad ornitologs droši vien teiks, ka ērglis ir svarīgāks. Es teikšu, ka cilvēks ir svarīgāks," viņš spriež.
"Vidēji .. ar mašīnu tiek notriekti vai kā citu iemeslu dēļ ir daudz vairāk bojā iet tie plēsējputni, nekā saindējoties ar svinu. Tie lielie plēsīgie putni .. lielākajai daļai sugu pēdējos gados skaits ir ievērojami pieaudzis. Tie nav pēdējie šie sugas eksemplāri," norāda mednieks.
Ornitologi apstiprina - Latvijā mīt 100 līdz 150 jūras ērgļu pāru, un populācija pieaug. Taču to nevar teikt par klinšu ērgli. Šo reto un aizsargājamo putnu ir tikai kādi desmit pāri. Arī par dabas aizsardzību atbildīgajā ministrijā norāda – pilnīgs svina munīcijas aizliegums nav labākais veids kā risināt problēmu.
Dabas aizsardzībā svarīgs kompromiss
"Dabas aizsardzībā ir ļoti svarīgs kompromiss ar visām iesaistītajām pusēm. Tā mērķi ir sasniegt vieglāk nekā nosakot vispārējus aizliegumus, kas parasti nepatīk ne mērķauditorijai, kas ir saistīta ar to, ne sabiedībai kopumā rada vēl lielāku pretestību nekā, ja iet soli pa solim," norāda Daiga Vilkaste, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore.
"Svina piesārņojums ir ne tikai no lodēm, bet viņš ir piesārņojums dabā kā tāds. Bez tam kaimiņvalstis nav noteikušas šādu aizliegumu.
Tikpat labi, ka šo piesārņojumu putns var iegūt migrācijas laikā Krievijā, Polijā, Baltkrievijā, kur šādi aizliegumi nav vispār. Visi izmanto svina lodes. Jāskatās šīs jautājums kompleksi. Un aizliedzot vien, tas risinājums tāpat nebūs ātrs un viegls," viņa stāsta.
Aicina pētīt plēsīgo putnu nāves iemeslus, ziņot par atrastajiem
Kā atzīst ornitologi, Latvijas oficiālos ziņojumos un atskaitēs nedrīkstu būt frāzes vai atrunāšanās, ka Latvijā neesot informācijas par putnu saindēšanos ar svinu.
Valstī jāveic sistemātiski pētījumi, lai atrastiem beigtiem lielajiem plēsīgajiem putniem noskaidrotu nāves iemesli, kas ir ļoti būtisks informācijas avots. Kaimiņvalstis to jau dara gadiem.
"Aicinājums visiem iedzīvotājiem, kas ir saskarsmē ar dabu, putniem, medībām, ar laukiem, ziņot par beigtiem atrastiem vai novārgušiem putniem.
Ja mēs ziemā atrodam jūras ērli vai klinšu ērgli, un izliekamies, lai viņš tur guļ, tā jau mēs pie informācijas nenonāksim," saka ornitologs Uģis Bergmanis.
"Vienalga LU ar saviem institūtiem, vai ornitoloģijas biedrība, vai Dabas aizsardzības pārvalde, bet ir aktuāla tēma, manuprāt, pievērties šī piesārņojuma analīzei. Tas nav tikai svins. Tie var būt arī citi smagie metāli, ķīmiskie savienojumi. Tas pats DDT un dažādi pesticīdi. Tas būtu lauciņš, kur Latvijā varētu ar tādu novitāti pievērsties," uzskata Bergmanis.
