Zināmais nezināmajā

Ko par mūsu veselību var pateikt notekūdeņu monitorings?

Zināmais nezināmajā

Zemei pietuvosies asteroīds Nereus. Tas draudus neradīs

Zinātnieki pēta cilvēku dzīvi piejūras teritorijā senatnē

Dzintars: kā tas veidojas un kas nosaka krāsu

Specifisku koku sveķi, bezskābekļa vide un silta gaisa temperatūra ir faktori, kas nepieciešami, lai veidotos dzintars. Savukārt minerāla krāsu var ietekmēt dažādi piemaisījumi, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja ģeoloģijas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes muzeja eksperte Vija Hodireva.

Pirmie dzintari sāka veidoties karbona periodā, pirms 300 miljoniem gadu. Baltijas jūras reģionā atrodamais dzintars ir datējams ar 40  miljonu gadu senu pagātni, taču var būt arī jaunāks. 

Dzintars veidojas, siltos laikapstākļos no koka izdaloties sveķiem,  tiem nonākot bezskābekļa vidē un sacietējot, taču tikai dažu koku sveķi veidoja dzintaru.

“Zinātnieki ir noskaidrojuši dažus kokus, [no kuru sveķiem veidojas dzintars] –  ne tikai priedes, ne tikai tās, ko mēs saucam par dzintara priedēm, [bet arī] citus. Tie arī ir skuju koki, kuriem ir sveķi, kuri var izdalīties no koka un veidot dzintaru. Fakts ir tāds, ka tie gandrīz visi ir izmirušie augi,” skaidroja Hodireva. 

Dzintara sastāvu veido organiskās vielas – ogleklis, ūdeņradis un skābeklis. Zinātnieki dzintaru klasificē kā minerālu, lai gan pēc definīcijas tas tāds nav.

“Minerāla definīcija ir, ka tā ir ķīmiska viela, kas bieži sastopama dabā, bet tā ir kristāliska. Dzintars nav kristālisks, tas ir ciets, bet kāpēc mēs sakām minerāls? Bieži vien visā pasaulē klasifikācijās pieliek dzintaru pie citiem minerāliem klāt, jo mēs dzintaru pētām ar faktiski tām pašām metodēm kā citus minerālus. Mēs varam uzzināt blīvumu, gaismas laušanas koeficientu, citas fizikālas un ķīmiskas īpašības,” norādīja Hodireva. 

Latvijā sastopamais dzintars tiek dēvēts par saules akmeni tā dzelteno toņu dēļ, taču pasaulē sastopami gan zaļi, gan sārti, gan brūni dzintari.

Horideva skaidroja, ka dzintaru krāsu var ietekmēt gan tas, ka sveķi ir bijuši dažādi, gan dažādie piemaisījumi.

Eksperte stāstīja par īpašu, zilas krāsas dzintaru: “Tiešām daudz paraugu ir no Dominikānas Republikas, kur arī daudz iegūst dzintaru. Tur bieži vien dzintars izskatās spīdīgi zilgans. Zinātnieki noskaidrojuši, ka tur iespējams piemaisījumi ir no vulkāniskajiem pelniem, un šis putekļainais piemaisījums dod to krāsu.”

Latvijā dzintaru visvairāk atrast ir iespējams jūras piekrastē Liepājas pusē, mazliet arī Rīgas jūras līcī.

Tas skaidrojams ar to, ka Baltijas jūras dzīlēs ir nogulumi ar dzintaru un jūras straumes, kas šos nogulumos skalo, uz piekrasti nāk no dienvidrietumu puses. 

Nogulumus veidojušas senās upes un ledus kušanas ūdeņi, skalojot jau iepriekš esošos nogulumus. “Upes straumes aiznes tos un nogulsnē otrreiz un veido citus, jaunus nogulumus, parasti smilšainus, mālainus. Tajos smilšaini mālainajos kopā arī saskaloti, sakoncentrēti dzintara gabaliņi,” skaidroja eksperte. “Parasti dzintara nesošais slānis vai saturošais slānis ir kādi pieci vai septiņi metri. Šie slāņi ir veidojušies galvenokārt pēc ledus laikmeta, kad mums veidojās Baltijas jūra kā tāda un Baltijas jūras ieplaka. Tad ūdens bija daudz, ledāju kušanas ūdeņi pārskaloja tos nogulumus, kuros bija dzintars.” 

Tomēr tā nav vienīgā vieta, kur Latvijā atrast dzintaru. Īpaši senāk cilvēki dzintaru atraduši arī Kurzemes ezeru krastos, kas tuvāk jūras piekrastei. Tas skaidrojams ar Baltijas jūras veidošanās stadijām, kad tās krasta līnija bija citādāka.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt