4. studija

Kādas problēmas radušās, saņemot pašvaldības pabalstu malkas iegādei?

4. studija

Ceturtā studija

Vai Rīgas zoodārzā jāievēro stingrāki noteikumi, nekā Berlīnē?

Ar kāpostiem apmētāts tīģeris, izmētāti maisiņi – kādēļ Rīgas zoo neļauj viesiem barot dzīvniekus

Rīgas Zooloģiskajā dārzā dzīvnieku barošana ir stingri aizliegta, taču Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" skatītāju pārsteidzis redzētais video no zoodārza Berlīnē, kur kontaktā ar dzīvnieku nonākt esot vieglāk. Rīgas Zoodārzā skaidroja, ka, pirmkārt, cilvēku piebarojuma dēļ bijuši gadījumi, kad aiziet bojā kāds no dzīvniekiem, tāpat var tikt izjaukts uztura balanss, jo dzīvnieki saēstos, piemēram, burkānus, un no cita noderīgā atteiktos. Turklāt zoodārzā ir pārliecinājušies, ka atļauja visiem barot dzīvniekus mēdz beigties ar nekārtību.

"4. studijas" skatītājam radās jautājums – kādēļ pasaulē ir zooloģiskie dārzi, kur drīkst barot dzīvniekus, bet Rīgas Zooloģiskajā dārzā to nedrīkst darīt?

"Draugi bija Berlīnes zoodārzā. Tur apmeklētāji brīvi baro žirafes (gan jau ar zoodārza pārtiku), kā arī zoodārza darbinieki baro putnus un citus dzīvniekus, stāvot starp apmeklētājiem, nevis kaut kur noslēpušies būrī. Kāpēc Rīgas Zooloģiskajā dārzā žirafes un citi dzīvnieki ir bīstamāki par Berlīnes dzīvniekiem, ka tiem pat pieskarties nedrīkst?" viņš rakstīja.

Berlīnes zoodārzā raidījumam paskaidroja – vairumam tajā esošo dzīvnieku nevar pietuvoties vai tos samīļot, jo zoodārzā cenšas dzīvniekus turēt pēc iespējas dabiskākos apstākļos, proti, izvairīties no tieša cilvēka un dzīvnieka kontakta. Taču apmeklētājiem tiek piedāvāta tā dēvētā satikšanās iespēja, kad tādā kā "dzīvnieku nometnē" tos var iepazīt tuvāk un dažreiz pabarot kādu no konkrētajām sugām. Tomēr to organizē un uzrauga profesionāļi.

Kāpēc nevar barot Rīgas zoodārzā?

Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns raidījumam skaidroja: "Ja pie ieejas saņemtu kaut kādu paciņu un dotos barot dzīvniekus, sekas tam varētu būs visai nepatīkamas. Par to jau mēs esam neskaitāmas reizes pārliecinājušies, ka tas paciņas saturs aizies ne tam, kam vajadzīgs. Otrkārt, tai barībai jābūt kvalitatīvai, kura, teiksim, katru reizi jāatjauno."

Nav noslēpums, ka zoodārzā gājis bojā ne viens vien dzīvnieku mazulis, ko cilvēki dāsni pacienājuši ar savu līdzi paņemto pārtiku.

Piemēram, ziemeļbriežu mazulis, kurš tika sabarots ar to, ko nevajag.

"Ja cilvēki nāk ar saviem gardumiem – ar cepumiem un tādiem labumiem, tas rada problēmas gremošanas sistēmā. Pāris gadus atpakaļ bija problemātiska situācija, kad mazais jērs, kuram dažu dienu vecumā jāēd tikai piens, jau stipri bija paēdies baltmaizi, cepumus un tādas lietas," sacīja Lielkalns.

Vēlme pabarot dzīvniekus vērojama ne tikai zoodārzā. Arī visiem pieejamās ūdenstilpēs uzdarbojas putnu barotāji, kuru labdarība un barošana ar maizi, piemēram, Ādažu pusē beidzās ar mirušu gulbju mazuli.

Zoodārza pārstāvis par putnu barošanu tikmēr norādīja: "Pīļu un gulbju barošana, it sevišķi vasarā, ir galīgi nederīgs pasākums, jo viņiem barības šajā laikā pilnīgi pietiek, un dabisko barību aizvietot ar kaut kādu nepiedienīgu barību ir galīgi garām. Savukārt piebarojot mēs radām viņiem mānīgu ilūziju, ka te būs svētlaime visu cauru ziemu, bet sāk salt, ūdenstilpe pārklājas ar ledu, barotājs vairs nenāk, un putns ir apjucis."

Dzīvnieku publiska barošana zoodārzā nav vēlama arī tādēļ, ka iemītniekiem katram ir sava ēdienkarte savā laikā, turklāt tā tiek pasniegta gandrīz kā smalkā restorānā – viens ēdiens pēc otra, lai našķēšanās būtu visas dienas garumā un dzīvniekiem būtu, ar ko nodarboties.

Lielkalns teica: "Jā, protams, ir daži, kuriem tā barība tiek salikta nevis vienā bļodiņā, bet salikta daudzās dažādās vietiņās. Tas ir cits virziens, kas liek šim dzīvniekam darboties, tad barības maza daļiņa tiek nolikta vienā vietā, un tad tas dzīvnieks iet uz turieni un mēģina rakāties. Tā nav tīra bļodiņas barošana, bet tā ir vienkārši vides bagātināšana, dzīves dažādošana, liek dzīvniekam darboties, viņš izkašņājas vienā vietā, atrod tur kādu daudzumu. Meklē, kur darbinieki saslēpuši vēl kādu barību, un tad šādā veidā viņš darbojas. Arī lauku sētas kazām esam sagādājuši nedaudz problēmu, ir barotava, bet ir caurumi, caur kuriem dzīvniekiem ir jāpapūlas dabūt šo barību, un tas nozīmē, ka pilna mute uzreiz vienā reizē netiks, ir mazākas porcijas."

"Problēmas" tiekot sagādātas arī žirafēm, jo barotava ir no sieta. Žirafe izbāž cauri savu garo mēli un paņem sev kumšķīti. Tāpat ir arī muca ar caurumiem, no kurienes var paņemt tikai nelielu daudzumu barības, kas palīdz nodrošināt, lai žirafes mēle būtu kustīga.

Pat it kā nevainīgs burkāns dzīvnieku cienastam neesot vēlams.

Lielkalns skaidroja: "Pieaugušie dzīvnieki saēstos burkānus, bet neapēstu visu pārējo barību, kas ikdienā viņiem tiek piedāvāta. Tas nozīmē, ka saēdas ogļhidrātus, un tas viņam izjauc barības balansu. Dzīvnieks it kā ir paēdis, bet nav saņēmis visu to, ko vajag."

Nav jau tā, ka Rīgas Zoodārzs nebūtu domājis par to, kas cilvēkiem tik ļoti patīk – dzīvnieku barošana visiem kopā, bet apmeklētāju attieksme tam tomēr pielika punktu. "Esam jau to mēģinājuši un nonākuši pie secinājuma, ka tīģeris tiek nomētāts ar kāpostiem, un visur viss ir piemētāts, tie maisiņi arī mētājas visur, un tur nekas nesanāk," skaidroja Rīgas zoodārzā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt