Maruta Zepa Barkavas pagastā vizināšanos "droškā" piedāvā jau vismaz četrus gadus un pirmo reizi nonākusi situācijā, kad atpūtniekiem nav bijis iespējams paskaidrot, kāpēc ceļā, kuru pavada putnu balsis un vajadzētu būt relaksējošam mieram, pēkšņi ir līķu izgāztuve. Par baiso atradumu viņa ziņoja Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija".
Jau iepriekš Maruta bija pamanījusi, ka pie upes mētājas lopu galvas un ādas.
"Man radās iespaids, ka tā ir meža dabīgā atlase; kāds buks vai kas ir nomiris, un līdz ar to meža dzīvnieki to ir apēduši. Tad nevarēja tik izteikti pateikt, ka tie ir mājlopi. Bet šajā situācijā tik tiešām var redzēt, ka tie ir mājlopi un kāds ir izdomājis uztaisīt te ļoti nesmuku izgāztuvi," pauda Maruta.
Faktu, ka mirušu lopu un meža zvēru līķi šajā vietā tiek izmesti regulāri, visasāk izjūt Marutas zirgi. Arī filmēšanas laikā zirgs, vārdā Sīkais, nespēja paciest maitai raksturīgo smaku. Turklāt lopu atliekas piesaistot plēsējus, kādi līdz šim šeit nav dzīvojuši. Lai gan beigtie teļi izskatās diezgan neskarti un šķiet, ka lapsām un citiem gaļēdājiem tie nav gājuši pie sirds, Marutas saimniecībā vilki jau noplosījuši pāris kazas. Apkaimē riņķo kraukļu un kovārņu kolonijas. Turklāt beigto dzīvnieku trūdēšana raisa smaku, kas siltākā laikā būs jūtama arī tuvāk esošajās mājās.
Vispirms par atradumu upes malā raidījums nolēma ziņot Barkavas pašvaldības policistam, taču diemžēl likuma sargu sazvanīt neizdevās. Pēc tam "4. studija" informēja Barkavas pagasta pārvaldes vadītāju Aleksandru Šrubu, kā arī PVD Austrumvidzemes pārvaldi.
Maruta pastāstīja, ka zeme, uz kuras izmesti lopu līķi, pieder kādam saimniekam no Barkavas. Ir zināms, ka šis cilvēks ir viens no lielākajiem lauksaimniecības zemju īpašniekiem Latvijā. Viņu sauc Frīdrihs Hāze (Friedrich Haase), vācietis, kurš Latvijā ieradās 2003. gadā un tolaik apsaimniekoja 100 hektārus zemes. Telefonsarunā viņš paskaidroja, ka viņa saimniecībā piedzimuši nedzīvi teļi, un viņš tos atstājis īpašumā kā barību lapsām un kovārņiem.
"Es nebiju domājis, ka tas ir kaut kas slikts," atzina Hāze.
No plašākas intervijas uzņēmējs atteicās, bet jau pēc pāris minūtēm beigtie lopiņi tika aizvākti.
PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vecākais eksperts Toivo Lāāts norādīja, ka šādā veidā atbrīvoties no dzīvnieku līķiem nedrīkst: "Šajā gadījumā ir runa par lauksaimniecības dzīvniekiem, tie ir teļi, liellopi. Viņus drīkst likvidēt tikai PVD atzītos uzņēmumos. Respektīvi, Veterinārmedicīnas likums nosaka, ka dzīvnieku īpašniekam ir nekavējoties jāziņo komersantiem, kas nodarbojas ar dzīvnieku līķu savākšanu, transportēšanu un sekojoši arī piegādā iznīcināšanas uzņēmumiem. Nevar izmest ārā mežā, nevar izmest pie upēm, nevar izmest arī savā zemē, nedrīkst arī norakt un veikt visādas cita veida darbības, teiksim, savā vai citu cilvēku īpašumos."
Latvijā reti, bet tiek fiksēti šādi gadījumi, kad ir izmesti lopu līķi. Ja to īpašnieks dzīvnieku atliekas savāc, viņam tiek izteikts vien brīdinājums. Ja negodprātīgo saimnieku noskaidrot neizdodas – līķu utilizēšana jāveic pašvaldībai.
"Neatbilstoša rīcība ar dzīvnieku līķiem vai kautproduktiem, vai ķermeņu daļām ir pamatā bīstama cilvēku un dzīvnieku veselībai," skaidroja Lāāts. "Šādi kautprodukti jeb dzīvnieku līķi piesaista citus dzīvniekus, gaļēdājus, meža dzīvniekus. Kad notiek dzīvnieku koncentrēšanās, tad arī tiek pārnestas infekcijas slimības. Piemēram, mežacūkas atstāj savus vīrusus, nospiedumus zālē šādās vietās, un līdz ar to arī cilvēks var ienest Āfrikas cūku mēri savām mājas cūkām."
