DNS pārbaudi varēs veikt pie vietējā vetārsta vai kāda no pilsētas veterinārajiem speciālistiem. Siekalu testa rezultātus iekļaus datubāzē, bet dzīvnieka īpašniekam izsniegs "suņa ģenētisko pasi". Tā, dodoties pastaigā ar suni, turpmāk būs obligāti jāņem līdzi.
Jaunie noteikumi ir daļa no pilsētā ieviestā pilotprojekta, lai mazinātu suņu radīto netīrību. Bezjē mērs Robērs Menārs norādīja, ka pilsētas iedzīvotājiem un viesiem "ir piegriezušies nesavāktie mēsli uz ietvēm".
"Mēs saskaitījām, ka pilsēta savāca 1000 suņu kakas tikai pašā centrā vien. Tas nevar turpināties," dusmojas Menārs.
"Kad uz viņiem skatās policists, cilvēki savāc aiz sava suņa. Taču, kad neviens neskatās, cilvēkiem ir grūti pieliekties un izpildīt savu pilsonisko pienākumu."
Zināms, ka kārtību pilsētā uzraudzīs policija – sods par pastaigu bez "ģenētiskās pases" būs 38 eiro. Savukārt atstātie suņu izkārnījumi turpmāk tiks savākti, laboratoriski testēti un rezultāti nosūtīti policijai.
Pateicoties iegūtajai DNS informācijai, tiesībsargi spēs atrast un sodīt neapzinīgos suņu īpašniekus. Zināms, ka par šādu pārkāpumu draudēs sods līdz pat 120 eiro.
Jaunie noteikumi būs spēkā līdz 2025. gada jūlijam. Pilsētas mērs arī piebilda, ka policija būšot pielaidīgāka pret pilsētas viesiem, jo lielākās problēmas šobrīd rada vietējie iedzīvotāji.
