Zinātnieki pētīja piecus pašvaldības dīķus. Vissliktākajā stāvoklī ir pilsētas centrālā ūdenstilpe. Cēsu pils parka dīķī savairojušās aļģes tādā daudzumā, ka skābekļa rādītāji ir kritiski zemi. Arī zivju ir maz.
"Dīķis ir pilnīgi zaļš, tas vasarā ož. Skaidrs, ka tajā gadu desmitiem ir krājušies kaut kādi cilvēku atkritumi, nu teiksim, ne atkritumi, bet notekūdeņi satek un tas ir tādā cilvēku vidē. Tas jau acīmredzami ir neveselīgs," stāsta SIA "Saldūdeņu risinājumi" vadošais pētnieks Matīss Žagars.
Ūdens nolaišana būtu vizuāli nepievilcīgs skats un arī smirdoņa būtu vēl lielāka, tāpēc pilsētas centrā ne pats labākais risinājums. Taču pētnieki pašvaldībai var piedāvāt arī citas iespējas.
"Ir tādi pulverīši, kas savāc tās vielas, savāc fosforu un slāpekli no ūdens. Var sūknēt ārā nogulsnes. Var ielaist karūsas, kas zivju saimniecībā tiek uzskatītas par sārņu sugu. Karūsas uzrušina to grunti, kur atrodas cilvēku radītie atkritumi," turpina Žagars.
Izvērtējot pārējos dīķus, secināms, ka arī tiem uzmanība būs jāpievērš.
"Bišku labāka siruācija ir Dubinska dīķī. Tad ir Maijparka dīķis un pils parka dīķis, kur tā ekoloģiskā situācija ir slikta. Tos, kas ir sliktākos stāvokļos, var vienkārši tīri fiziski atjaunot, kaut vai nolaižot ūdeni. Katrs no tiem ir unikāls," piebilst Žagars.
Zinātniskajā nozvejā tiek likti speciāli tīkli. Tos atstāj arī naktī, un pēc izņemšanas skaita zivis, klasificē tās, un tad var pievērsties zinātniskiem vērtējumiem. Pašvaldība saprot, ka četros no pieciem pilsētas dīķiem būs jāveic regulāra apsaimniekošana.
"Mēs sagaidām, ka zinātnieki nāks ar praktiskiem priekšlikumiem, ko darīt katrā ūdenstilpē, kā apsaimniekot katru ūdenstilpi un arī kādus pasākumus veikt," norāda Cēsu domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova ("Jaunā Vienotība").
Cēsu pilsētas pašvaldība ar pētniekiem tiksies septembra beigās, lai spriestu par tālākajiem soļiem.
"Kopumā pāsvaldībā esam izstrādājuši jaunu, visaptverošu koncepciju 64 ezeriem un upju posmiem, kas pieder pašvaldībai, kurus pašvaldība apsaimnieko," uzsver Inese Suija-Markova.
Tikmēr Matīss Žagars norāda, ka ir virkne risinājumu.
"Mēs varam piedāvāt virkni risinājumu pašvaldībai un tad rudenī runāt, ko no tā visa varētu īstenot," saka Žagars.
Cik pašvaldībai vajadzēs naudu dīķu tīrīšanai, kad tīrīšana varētu sākties, šobrīd nav nosakāms. Rudenī zinātnieki piedāvās savu redzējumu pašvaldībai, tad tā rēķinās izmaksas un sapratīs tālākos soļus.
