Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra norādījusi, ka novadītajiem ūdeņiem būs "niecīga" ietekme uz vidi un Japānas plāns nopludināt jūrā notekūdeņus no cunami izpostītās Fukušimas AES atbilst starptautiskajiem standartiem. Tiesa, Tokija vēl nav atklājusi laika grafiku, kad tā grasās plānu realizēt.
Neskatoties uz to, vietējie iedzīvotāji Japānā plānu vērtē pretrunīgi, paužot bažas par vides piesārņojumu. Iebildumus izteikuši arī Japānas un tās apkārtējo reģionu zvejniecības un jūras velšu nozaru uzņēmumi, kas baidās, ka patērētāji izvairīsies no jūras velšu iegādes bažās par to ietekmi uz veselību.
Arī Japānas kaimiņvalstis paudušas skepsi. Piemēram, Ķīna otrdien kritizēja Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ziņojumu, sakot, ka tās secinājumi esot vienpusēji.
Vēl jūnijā Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Vans Veņbins Japānas plānu nodēvēja par "ārkārtīgi savtīgu un bezatbildīgu", paužot, ka "okeāns ir cilvēces kopīgs labums, nevis Japānas privātā kanalizācija".
Ko Japāna plāno darīt ar kodolatkritumiem?
Kopš 2011. gada Fukušimas AES katastrofas Japānas spēkstaciju kompānija "TEPCO" sūknē ūdeni, lai atdzesētu Fukušimas kodolreaktoru degvielas stieņus. Tas nozīmē, ka katru dienu AES tiek radīts piesārņots ūdens, kas glabājas milzīgās tvertnēs.
Ar piesārņotu ūdeni līdz šim uzpildītas jau vairāk nekā 1000 cisternu, un Japāna apgalvo, ka tas nav ilgtermiņa risinājums. Tā vēlas nākamo 30 gadu laikā pakāpeniski novadīt šo ūdeni Klusajā okeānā, apgalvojot, ka tas vidi neapdraudēs.
Attīrīto notekūdeņu novadīšana okeānā atomstacijām ir ikdienišķa prakse, bet, ņemot vērā, ka AES notikusi avārija, tie vairs nav parasti kodolatkritumi.
"TEPCO" filtrē Fukušimas AES ūdeni, izmantojot šķidrumu apstrādes sistēmu, kas samazina lielāko daļu radioaktīvo vielu līdz pieņemamiem drošības standartiem, izņemot tritiju un oglekli-14. Tritijs un ogleklis-14 ir ūdeņraža un oglekļa radioaktīvās formas, un tos no ūdens atdalīt ir grūti.
Tie ir plaši sastopami dabiskajā vidē, ūdenī un pat cilvēkos, jo veidojas Zemes atmosfērā un var nonākt ūdens caurulēs. Abas vielas izdala ļoti zemu radiācijas līmeni, bet var radīt risku, ja tiek patērētas lielos daudzumos.
Pirms nonākšanas okeānā izfiltrētais ūdens tiek atkārtoti apstrādāts un atšķaidīts ar jūras ūdeni, samazinot atlikušo vielu koncentrāciju. "TEPCO" norāda, ka vārstu sistēma nodrošinās to, ka okeānā netiek nejauši novadīts neatšķaidīts ūdens.
"TEPCO" un Japānas valdība ir veikušas pētījumus, lai parādītu, ka novadītais ūdens radīs niecīgu risku cilvēkiem un ūdens iemītniekiem.
Kā norādīja BBC, plānu atbalstījuši arī daudzi zinātnieki. Lielbritānijas molekulārās patoloģijas eksperts Gerijs Tomass, kurš ar Japānas zinātniekiem strādājis pie radiācijas izpētes, sacījis: "Novadītais ūdens būs piliens okeānā gan apjoma, gan radioaktivitātes ziņā. Nav pierādījumu, ka šiem ārkārtīgi zemajiem radioizotopu līmeņiem būtu kaitīga ietekme uz veselību."
Ko saka kritiķi un kaimiņvalstis?
Pret plānu iebilduši Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ieceltie cilvēktiesību eksperti, kā arī vides aktīvisti. Kritiķi apgalvo, ka Japānai pagaidām attīrītais ūdens būtu jātur tvertnēs, līdz tiks izstrādātas jaunas apstrādes tehnoloģijas, kas ļaus jebkādu atlikušo radioaktivitāti dabiski samazināt.
Ir arī zinātnieki, kuri vērš uzmanību uz to, ka būtu jāveic vairāk pētījumu, kā notekūdeņi ietekmētu okeāna gultni un dzīvos organismus.
Tikmēr Ķīna pieprasījusi Japānai pirms ūdeņu novadīšanas panākt vienošanos ar reģionālajām valstīm un starptautiskajām institūcijām.
Pekina arī apsūdzējusi Tokiju "starptautisko morālo un tiesisko saistību" pārkāpšanā, kā arī brīdinājusi, ka, turpinot iesākto, "tai jāuzņemas visas sekas", ziņoja BBC.
Pretstatā Ķīnai Dienvidkoreja savas bažas pēc otrdienas Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras paziņojuma atmetusi, paziņojot, ka respektē ziņojumā pausto. Vēl maijā Dienvidkorejas ekspertu komandai bijusi rasta iespēja doties ekskursijā pa Fukušimas AES.
Šī Dienvidkorejas nostāja gan saniknojusi vietējos iedzīvotājus, no kuriem 80% (saskaņā ar nesen veiktu aptauju) ir satraukti par Fukušimas AES attīrīto notekūdeņu novadīšanu okeānā.
Cilvēki Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā vairākkārt devušies ielās, protestā aicinot valdībai rīkoties. Daļa iedzīvotāju, kas baidās no pārtikas piegādes traucējumiem, jau tagad sākuši veidot sāls un citu preču uzkrājumus.
Reaģējot uz to, Dienvidkorejas parlaments pagājušajā nedēļā pieņēma rezolūciju, iebilstot pret ūdens noplūdes plānu, lai gan nav skaidrs, kādu iespaidu tas atstātu uz Japānas lēmumu, norādīja BBC. Dienvidkorejas amatpersonas arī sākušas "intensīvas jūras velšu pārbaudes", pieturoties pie esošā Japānas jūras velšu importa aizlieguma no reģioniem ap Fukušimas AES.
Lai kliedētu sabiedrības bailes, Dienvidkorejas premjerministrs Hans Daksū sacījis, ka būtu ar mieru dzert Fukušimas ūdeni, lai parādītu, ka tas ir drošs.
Arī citviet reģionā vairākas salu valstis paudušas bažas, nosaucot plānu par kārtējo "lielo kodolpiesārņojuma katastrofu".
Ko saka Japāna?
Japānas varas iestādes un "TEPCO" ir centušās pārliecināt kritiķus, skaidrojot zinātnē balstītos faktus un solot turpināt to darīt "augsta caurspīdīguma līmenī", otrdien solīja Japānas premjerministrs Fumio Kišida.
Japānas Ārlietu ministrijas mājaslapā publicētajos materiālos norādīts, ka citas reģiona atomelektrostacijas, īpaši Ķīnā, novada ūdeni ar daudz augstāku tritija līmeni.
Tomēr kā galvenais kritikas atspēkojums tiek minēts Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ziņojums, kas sagatavots pēc divus gadus ilgas izmeklēšanas. Tajā teikts, ka "TEPCO" un Japānas varas iestādes ievēro starptautiskos drošības standartus vairākos aspektos, tostarp attiecībā uz iekārtām, pārbaudēm un izpildi, vides monitoringu un radioaktivitātes novērtējumiem.
Pēc Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras atļaujas saņemšanas Japāna jau šī gada augustā varētu sākt izvadīt Fukušimas AES ūdeņus okeānā, ziņoja BBC.
KONTEKSTS:
2011. gada martā Japānas austrumu krastu satricināja 9 magnitūdas stipra zemestrīce, kurai sekoja cunami. Cunami vilnis appludināja Fukušimas AES reaktorus, izraisot radioaktīvo vielu noplūdi. Vairāk nekā 150 tūkstoši iedzīvotāju tika evakuēti no tuvākajiem apgabaliem, un daudzi mājās nav atgriezušies joprojām.
2018. gadā Japānas valdība apstiprināja, ka radiācijas ietekmē miris viens Fukušimas AES strādnieks.
Fukušimas AES avārija ir otrā kodolkatastrofa pēc Čornobiļas AES katastrofas, kas pēc Starptautiskās kodolnegadījumu skalas novērtēta ar 7. līmeni.
