Visi – uz tramvaja līnijas būvi! Pirms 75 gadiem Daugavpilī sāka būvēt tramvaja sliežu ceļus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pirms 75 gadiem, 1946. gada 11. jūnijā pulksten 17, Daugavpilī sākās pirmās tramvaja līnijas būvniecība, kas bija pasludināta par “tautas būvi”. “Piedalīšanās tramvaja līnijas būvniecībā ir katra pilsētas iedzīvotāja goda lieta,” rakstīja tā laika vietējā avīze.

“Jau 1945. gada beigās Daugavpils pilsētas izpildkomiteja izskatīja jautājumu par tramvaju satiksmes organizēšanu. 1946. gada sākumā republikas valdība piešķīra tramvaja līnijas būvei 1,2 miljonus rubļu. Pavasarī notika sagatavošanās darbi, tika izveidots speciāls satiksmes un transporta trests. 23. maijā Centrālajā kultūras namā notika liela sanāksme, tajā tramvaja ceļu būve tika pasludināta par “tautas būvi”. Pilsētas iedzīvotājus aicināja no darba brīvajā laikā nostrādāt tramvaja līnijas būvniecībā 32 stundas, un daudzi šo aicinājumu atbalstīja. Visa būvniecība tika sadalīta desmit iecirkņos, un katram tika piesaistīts uzņēmums vai iestāde,” Rus.lsm.lv pastāstīja Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja vēstures nodaļas galvenā speciāliste Ineta Janovska.

Vietējais laikraksts “Latgaļskaja pravda” (“Латгальская правда”) ļoti detalizēti atspoguļoja “tramvaja tēmu”. Lūk, piemēram, 1946. gada 5. jūnija numurā: ”No 1. jūnija sākusies sliežu un to stiprinājumu pievešana trasēm. Sagatavoti pieci tūkstoši gulšņu 3,5 ceļa kilometriem un sliedes sešiem kilometriem. Saņemti trolejbusa vadi visai līnijai. Tramvaju depo ierīkošanas darbiem atvests cements, jumta seguma materiāls, stikls.”

Bet šādi “Latgaļskaja pravda” aprakstīja “tautas būves” pirmo dienu, kad pie darba ķērās vairāk nekā 250 strādnieku, kalpotāju, skolēnu un mājsaimnieču: “Rēzeknes ielā pie avīžu kioska izkārts Daugavpils rekonstrukcijas plāns, kurā iezīmētas pirmās kārtas tramvaja līnijas. Ēku balkoni izgreznoti ar partijas un valdības vadītāju portretiem. Pāri ielai pārvilkti sarkani audekli ar lozungiem: “Pilsētas darbaļaudis! Atzīmēsim Staļina piecgades ceturto gadu, pirms termiņa nododot ekspluatācijā pilsētas tramvaju!”, “Dalība pilsētas tramvaja būvē – visu pilsētas darbaļaužu goda lieta!”, “Visi kā viens – uz pilsētas tramvaja būvi!” Ielas braucamā daļa ar baltām svītrām sadalīta desmit vienādos iecirkņos, katrs ir 25-30 metrus garš. Katrā iecirknī sagatavotas lāpstas, laužņi, cērtes. Pulksten 17 uz ielas ar sarkaniem karogiem izgāja dzelzceļnieku kolonna. Pūtēju orķestra pavadījumā tā devās uz darba vietu. Trases sākumā, Rīgas un Rēzeknes ielu krustojumā, tika pacelts sarkanais karogs. Katrs brigadieris jau bija iepazīstināts ar savu iecirkni, un darbs sākās bez kavēšanās. Draudzīgi sāka skanēt laužņi un cērtes. Vīrieši uzlauza braucamo daļu, jaunietes nesa malā bruģakmeņus. Būvdarbos piedalījās vairāk nekā 250 cilvēku. Pulksten 21 darbs beidzās.” (Starp citu, šīs publikācijas autors ir Ivans Kapitanovs, vēlākais Daugavpils laikraksta “Krasnoje znamja” (“Красное знамя”), kas sāka iznākt 1952. gadā, redaktors.)

Vienlaikus ar būvniecību notika kadru sagatavošana – lielu grupu pilsētas iedzīvotāju nosūtīja mācīties uz Rīgu.

“Būvdarbi virzījās strauji, taču ne vienmēr gludi. Arī “Latgaļskaja pravda” rakstīja par trūkumiem. Piemēram 12. jūlijā tvaika lokomotīvju vagonu remonta rūpnīcas kolektīvam pa tālruni paziņoja, ka uz darbu var nenākt, jo nav sliežu. 16. jūlijā sliedes atveda, taču tas nodrošināja darbu tikai dažām dienām. No otras puses, daži uzņēmumu vadītāji nesteidzās piešķirt cilvēkus “tautas būvei”, un laikrakstā šie uzņēmumi un iestādes tika nosauktas,” piebilda Ineta Janovska.

Rudenī tika pieņemts lēmums – pasludināt 1946. gada 13. oktobri par dienu, kad pilsētas darbaļaudis masveidā piedalīsies pilsētas tramvaja līnijas būvniecībā, jo bija jāpaspēj līdz “novembra svētkiem”. Paspēja – tramvaja satiksmes pirmās kārtas atklāšana notika 1946. gada 5. novembrī.

Pavisam būvniecībā piedalījās 23 tūkstoši cilvēku, viņi nostrādāja 37 tūkstošus darba dienu. Būve tika pabeigta 123 dienās. Palīdzēja citas Latvijas pilsētas – no Jelgavas sūtīja sliedes, no Rīgas – vagonus.

Vēl kāds citāts no laikraksta “Latgaļskaja pravda” 5. novembra numura: “Pie tramvaju depo baltās ēkas ar sarkaniem karogiem, transparentiem un partijas un valdības vadītāju portretiem sapulcējās pilsētas darbaļaudis. Vairāk nekā trīs tūkstoši sapulcējušos gaidīja brīdi, kad baltā lente, kas bija novilkta pie depo platajiem vārtiem, tiks pārgriezta, un tramvaja vagoni – rīdzinieku dāvana – laidenā gaitā sāks braukt pa sliedēm. Spēlē orķestris. Atskanēja valsts himnas diženās skaņas. Cits pēc cita saka braukt ārā tramvaji. Jaunietes – tramvaja darbinieces – piedāvā PSRS Augstākās padomes deputātam, kas ieradies uz atklāšanu, pašu pirmo biļeti ar numuru 000001. Pēc tam visi sasēžas vagonos. Zvans – tas ir atiešanas signāls. Vagoni dodas ceļā. Visi aplaudē.”

P. S. Manai mātei 1946. gada vasarā bija 18 gadu, viņa strādāja par rēķinvedi tvaika lokomotīvju vagonu remonta rūpnīcā un arī piedalījās tramvaja līnijas būvniecībā. Teica, ka bijis jautri…

Rus.lsm.lv un autore pateicas par palīdzību un informatīvo atbalstu Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja vēstures nodaļai un personīgi Inetai Janovskai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti