Jau kopš 1924. gada Ogres bijušajā Mittelhofa pansijā darbojās Latvijas tuberkulozes apkarošanas biedrības bērnu sanatorija, kur vienlaicīgi ārstējās ap 60 bērnu. Pirmajos četros pastāvēšanas gados veselību tajā uzlaboja 759 bērni.
Ogres Zilo kalnu pakājē tika nopirkts 1,2 ha liels zemes gabals, un projekta izstrādei tika pieaicināts pazīstamais arhitekts Konstantīns Pēkšēns. 1926. gada vasarā arhitekts pats ielika sanatorijas ēkas pamatakmeni, un jau 1927. gadā skaistā, Ogres vasarnīcu stilam pielāgotā sanatorijas ēka tika nodota ekspluatācijā.
Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Te gan jāpiebilst, ka sākotnēji to sauca par Rīgas trūcīgo bērnu atpūtas namu "Mālkalne", taču 1959. gadā tika veiktas būtiskas strukturālas pārmaiņas: apvienojot "Mālkalni" ar bērnu kaulu tuberkulozes sanatoriju "Ogre", tika izveidota plaušu tuberkulozes sanatorija "Ogre".
Iespējams, pateicoties arhitekta Konstantīna Pēkšēna autoritātei un iniciatīvai, vairākas atpūtas nama telpas dekoratīvi apgleznoja ievērojamais Latvijas grafiķis, gleznotājs un lietišķās mākslas meistars Ansis Cīrulis.
Freskās uz ēdamzāles sienām panaivā, idilliskā, bet bērnu skatījumam tuvā stilizācijā attēloti sižeti, kas saistās ar bērnību – auklīte lasa pasakas, koku stādīšana, zinību apgūšana, rotaļāšanās un dejošana. Freskas veidotas uz cieta kaļķa apmetuma sausās kazeīna freskas tehnikā.
Pēc nopietniem restaurācijas darbiem sanatorijā "Ogre" ir izdevies kvalitatīvi atjaunot Anša Cīruļa veidotās freskas lielajā ēdamzālē.
