Pirmā pasaules kara laikā Kalnciema apkaimē notika sīvas kaujas. Nopostīta tika arī Klīves evanģēliski luteriskā baznīca, bet tās dārzā apglabāti vairāk nekā 300 kritušie vācu karavīri.
"Ja mēs runājam par Pirmo pasaules karu Latvijā, tad te bija pozīciju karš divus gadus no Rīgas līdz Daugavpilij. Tāpēc mēs bijām starp divām frontes līnijām, un vienīgais pozitīvais iznākums Pirmajam pasaules karam bija Latvijas valsts izveidošanās, tāpēc gribam mēs vai nē, mēs skatāmies no tās pozīcijas," teica Vācu tautas apvienības karavīru aprūpei pilnvarotais pārstāvis Latvijā, pulkvedis Jānis Raciņš.
Jau otro nedēļu pie baznīcas rosās 25 cilvēki no Vācu tautas apvienības karavīrukapu aprūpei atbalsta grupas. Un darāmā ir daudz. Apvienības priekšnieks stāsta, ka Latvijā apzinātas 205 apbedījumu vietas. Tāpēc, neskatoties uz to, ka ik gadu apkopt kapavietas ierodas vairākas grupas, ieriekšējo reiz šeit bijuši pirms vairāk nekā desmit gadiem.
"Mūsu uzdevums ir šīs apbedījuma vietas sakārtot. Atjaunot kapu krustus un uzrakstus. Izdarīt visu pēc Vācijas kārtības noteikumiem," atzina Vācu tautas apvienība karavīru kapu aprūpei vadītājs Johans Droste.
Darbi pie Kalnciema-Klīves baznīcas ar svinīgu ceremoniju noslēgsies piektdien.
Ar Vācijas armijas brīvprātīgo karavīru palīdzību šovasar plānots atjaunot arī kritušo vācu karavīru apbedījumu vietas Valles un Staburaga pagastos.
