ĪSUMĀ:
- Babītes iedzīvotāji savāc parakstus par atdalīšanos no Mārupes novada.
- Babītē neredzot ieguvumus no apvienošanas, Mārupes infrastruktūru neizmanto.
- Atdalīties grib arī Mārupe – mērs neredz "vajadzību dzīvot kopā".
- Jautājums var nonākt Saeimas darba kārtībā, kad atvērs novadu reformas likumu.
- Likumu plāno atvērt, lai lemtu par Varakļānu pievienošanu Madonas novadam.
Babītes iedzīvotāji nesaskatot labumus no apvienošanas
Iniciatīvā norādīts, ka pašvaldību reformas rezultātā Mārupes teritorijas attīstība notiekot uz Babītes novada iedzīvotāju rēķina, piemēram, maksājot Mārupes novada iepriekšējos gados ņemtos kredītus aptuveni 40 miljonu eiro apmērā, savukārt Babītes novada kredītsaistības bijušas aptuveni pieci miljoni eiro.
Pēc reformas bijušais Mārupes novads turpina attīstīt savus projektus, piemēram, Mārupes mūzikas un mākslas skolas piebūves projektu, jauna peldbaseina ar SPA būvniecību, jaunas skolas būvniecību un citus projektus, bet Babītes novadā pēc reformas neesot īstenots neviens attīstības projekts.
Portāla "Manabalss.lv" iniciatīvas autore Dace Krastiņa uzsvēra, ka Babītes iedzīvotāji nav sagaidījuši solītos labumus no reformas, neesot samazinājušās pakalpojumu izmaksas un nav arī palielinājusies pakalpojumu kvalitāte.
"Babītes un Salas pagasta iedzīvotājiem nav nekādu pamatotu argumentu doties izmantot Mārupes vai Jaunmārupes mācību iestādes, pakalpojumus un infrastruktūru. Babītes iedzīvotājiem tuvāk atrodas Rīga, Salas pagasta iedzīvotājiem – Jūrmala,
līdz ar to administratīvi teritoriālās reformas rezultātā šobrīd ir izveidojusies situācija, ka Babītes iedzīvotāji maksā nodokļus pašvaldībai, kuras infrastruktūru neizmanto.
Šie abi novadi ir pietiekami pašpietiekami, kuri spēj attīstīties un pildīt savas autonomās funkcijas atsevišķi, nodrošinot saviem iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus," skaidroja Krastiņa.
Atdalīties grib arī Mārupe
Arī Mārupes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence no Latvijas Reģionu apvienības izteicās līdzīgi, uzsverot, ka atdalīties vēlas arī Mārupe, jo abas teritorijas esot pilnīgi pašpietiekamas un visas funkcijas spējot veikt neatkarīgi.
"Sabiedriskā transporta starp novadu centriem nav vispār un noteikti nebūs nekad, ir jābrauc caur Rīgu," norādīja Mārupes mērs.
"Nekādas kopējas komunālās saimniecības mums nav, – nu nav nekādas vajadzības pēc dzīvošanas kopā, katram ir savas tradīcijas, savas iestrādes, pēc kurām strādājam, un savienot kopā nav tik vienkārši. Iedzīvotāji ir neapmierināti, iestādes ir neapmierinātas – tā kā tur nav nekādu variantu. Ja tā "Manabalss.lv" iniciatīva būtu arī Mārupes iedzīvotāju vidū, tad droši vien rezultāts būtu tāds bijis, jo neviens neredz nekādu vajadzību [apvienošanā], mēs dzīvojām ļoti draudzīgi 30 gadus, un viss bija kārtībā, mums nebija nekādu problēmu," klāstīja Ence.
Jautājums var nonākt Saeimas darba kārtībā
Saeimas atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtēšanas apakškomisijas sēdē otrdien, 27. februārī, skaidrots, ka novadu teritorijas var grozīt ar valdības lēmumu.
Savukārt pieņemt lēmumus par tik būtiskām izmaiņām kā esošo novadu sadalīšana un jaunu novadu izveidošana var tikai ar Saeimas lēmumu.
Līdz ar to,
ja tiks skatīti grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā un tiks iesniegts priekšlikums par Mārupes novada sadalīšanu, Saeimas deputātiem tas būšot jāizskata.
Plānots, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija virzīs grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, lai Madonas novadam pievienotu Varakļānu novadu, kas tad attiecīgi arī ļautu Mārupes novada domei virzīties uz lēmuma pieņemšanu, kurā aicinātu Saeimai vērtēt Mārupes un Babītes atdalīšanu.
Trešdien Mārupes novada domes sēdē paredzēts skatīt jautājumu par Mārupes novada sadalīšanu, un, kā Saeimas apakškomisijas sēdē norādīja domes priekšsēdētājs – deputāti, visticamāk, atbalstītu lēmumu par abu teritoriju atdalīšanu.
