Andrejs Kalniņš
Autors ir viens no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Andrejs Kalniņš, 17 gadi (dzimis 1900. gada 20. jūnijā) – Cēsu dārzniecības īpašnieka dēls. Idealizē latviešu strēlniekus un sapņo tiem pievienoties. Pret šo vēlmi kategoriski iebilst vecāki, it īpaši māte, kura liek apsolīt, ka Andrejs nepiedalīsies karā. Ziemassvētku kaujās jau ir kritis otrs viņas dēls Mārtiņš, un tāpēc māte īpaši uztraucas par Andreju. Jāņa tēvs ir Latviešu Zemnieku savienības biedrs. Andrejs aplūkoto gadu uzsāk Cēsīs un pamatā darbojas Vidzemē.
Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.
Andrejam ir arī savs "Facebook" profils un un viņš veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture".
Nepatīkams atgadījums ir noticis ar kādu mana tēva paziņu – saimnieku Smiltenes apriņķī. Viņam kara laiku saimniecība līdz šim bija vedusies visnotaļ labi. Tāpēc arī uzkrāts liels kapitāls – vairāk nekā 30 000 rubļu.
Bet ko darīt ar tik lielu naudu? Noguldīt bankā šobrīd nav ienesīgi. Tāpēc viņš izlēma braukt uz Rīgu sparīgi iepirkties. Rīgā viņš nopirka gan dažādas mantas iedzīvei - mēbeles, klavieres un drēbes -, gan deficīta produktus – ziepes, cigārus, cukuru, vīnu. Ar deficīta preču palīdzību viņš bija cerējis vēl labāk iedzīvoties.
Lai bagātību nogādātu mājās, saimnieks noīrēja sev preču vagonu. Izdevis pēdējos rīkojumus, viņš devās apmierināts mājās. Bet tad pagāja nedēļas, un vagons kā nenāca, tā nenāca. Vien, kad vērsies pie dzelzceļu valdes, saimnieks uzzinājis, ka vagons pusceļā ir nodzīts nost uz blakus sliedēm, uzlauzts un izlaupīts.
Tēvs pēc stāsta atstāstīšanas brīnījās – kā gan tik saimniecisks cilvēks var būt tāds muļķis. Kur prāts Rīgā plaši afišēties ar naudu un beigās vēl bez apsardzes palaist preču vagonu. Varbūt vienīgā veiksme, ka vagons apzagts pusceļā. Citādi laupītāji būtu nākuši mājās apciemot.
*1918. gada 22. oktobra ieraksts dienasgrāmatā.
