Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Uz Rīgu aizbraukt es vēl arvien nevaru. Cerams, nākamās nedēļas laikā dokumenti būs sakārtoti. Bet šī nošķirtība nav šķērslis baumu uzzināšanai par jaunu skandālu un kašķi latviešu pilsonības vidū.
Šoreiz konflikts izcēlies starp izglītības biedrības pārstāvi Zariņa kungu un kādu žurnālistu. Nav noslēpums, ka labas mācību grāmatas latviešu valodā ir liels deficīts. Biedrība par šo jautājumu bija daudz domājusi un pat vākusi ziedojumus jaunu sastādīšanai. Bet, protams, šajos laikos izdot jaunas grāmatas nav viegli. Tāpēc Zariņa kungs pieņēma lēmumu – uzdot labākajiem skolēniem pārtulkot latviski mācību grāmatas no vācu valodas.
Skolēni to arī dara. Cits labāk, cits sliktāk, bet dara. Kvalitāte bieži varētu būt labāka. Tagad šis solis ir izsaucis dažu žurnālistu sašutumu. Ja jau nauda ir saziedota, kāpēc nevar dot grāmatu tulkošanu par honorāru pašiem žurnālistiem un citiem cilvēkiem, kas ar tekstu strādā ikdienā. Zariņš asi iebilstot un sakot, ka žurnālisti ir neprašas. Tas vēl vairāk pielēja klāt eļļu ugunij, un tagad izskan aicinājumi atbrīvot Zariņa kungu no amata izglītības biedrībā.
Nepatīk man visi šie kašķi. Simpatizēja man Zariņa kungs un bija ērti ar viņu sastrādāties. Ceru, ka vismaz šeit nekas nemainīsies.
*1918. gada 2. februāra ieraksts dienasgrāmatā.
