Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Jau pierasts, ka gandrīz viss kara laikos ir kļuvis par deficītu. Tomēr ir preces, kas Rīgā ir pārpārēm un pieejamas par ļoti zemu cenu. Piemēram, grāmatas krievu valodā. Kad vācieši ieņēma Rīgu, viņi tika arī pie Ziemeļu frontes grāmatu noliktavas. Kopumā Ziemeļu frontē dienēja 1,4 miljoni karavīru un lielākā viņiem paredzētu grāmatu noliktava atradās tieši Rīgā.
Vācieši grāmatas īpaši nesargāja, tāpēc tās ir izklīdušas pie dažādiem grāmatu tirgotājiem. Daļa tās pārdod pa kapeikām. Bet citi glabā, jo uzskata, ka, situācijai nomierinoties Krievijā, varēs tās par labu naudu tur pārdot.
Ko gan man daudz bēdāt par viņu andeli. Pie kāda ebreju grāmatnieka par nieka 50 kapeikām nopirku skaistu ''Kara un miera'' izdevumu. Bet vēl mazāk, tikai 30 kapeikas, man izmaksāja Ļermontova Kopoto rakstu sējums. Beigās pat rubli neiztērēju.
*1918. gada 7. maija ieraksts dienasgrāmatā.
