Jekaterina Pavlova
Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.
Jekaterina Pavlova ir Dvinskas cietokšņa kara hospitāļa žēlsirdīgā māsa. Dzimusi Daugavpilī 1892. gada 3. martā. Sākoties karam pieteicās kļūt par žēlsirdīgo māsu un pēdējo pusotru gadu strādā Dvinskas cietokšņa kara hospitālī. Jekaterina sarakstās ar savu māsu Antoņinu (29 gadi), kura kopā ar vīru inženierī Sergeju (33 gadi) evakuācijas līdz ar industrijas iekārtu izvešanu. Māsa ar vīru Sergeju kara laikā dzīvo Kazaņā.
Jekaterinai ir arī savs "Facebook" profils un viņa ar domubiedriem diskutē vēstures telpā "Dzīvā vēsture".
Jocīgi, ka šogad Lieldienas jāsvin pēc cita kalendāra. Visus šos gadus pareizticīgo Lieldienas bija svarīgākie ticīgu cilvēku svētki pavasarī. Šogad svinam kā tādi bāra bērni. Vienmuļi un nevienam nevajadzīgi.
Bažas radīja vāciešu izsludinātā komandantstunda – ikdienā pēc desmitiem vakarā uz ielām atrasties nav brīv. Kādu laiku nebija zināms, vai šis aizliegums attieksies arī uz visnakts dievkalpojumu.
Paldies Dievam, šīs bailes bija nepamatotas. Lai nu ko par vāciešiem teiktu, bet ticības lietas viņi godā. Vācu varas iestādes visās okupētajās zemēs ir izdevušas pavēli – atcelt komandantstundu pareizticīgajiem. Tā bija patiesi brīnišķīga ziņa. Aizvadīju visu pagājušo nakti lūgsnās – par mums, likteņa pamestajām māsām, par visiem kara nomāktajiem cilvēkiem. Kaut nāktu miers un beigtos ciešanas. Šādi pārdomājot dzīvi, atguvu dvēseles vieglumu. Ticība dod man spēku cīnīties tālāk un dzīvot. Par spīti trūkumam, Lieldienu svinēšana ienes manā dvēselē pacilātu noskaņu.
*1918. gada 5. maija ieraksts dienasgrāmatā.
