Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Tā kā nesen izziņoja, ka ir atjaunota pasta satiksme starp Baltiju un Ukrainu, izlēmu nosūtīt vēstuli savam senam draugam profesoram Markovam Kijevā. Pirms kara mēs uzturējām ilgstošu korespondenci, un starp mums bija uzplaukusi sirsnīga draudzība.
Vakar vakarā beidzot biju pabeidzis savas vēstules gala versiju. Tāpēc jau no paša rīta devos uz pasta iecirkni. Tomēr pēc pastmarku iegādes sekoja nepatīkams pārsteigums. Tās pēc nolaizīšanas nelipa pie konverta. Kad jautāju, kas par lietu, pasta darbinieks vien noraustīja plecus un teica, ka tā daudziem gadās. Vairs neesot pieejama kvalitatīva līme, tāpēc pastmarkas nelīpot.
Neko labāku viņš gan man nevarot piedāvāt un naudu nekādā gadījumā neatgriezīšot. Nācās man ņemt konvertu un pastmarkas mājās. Tikai pašā vakarā pēc ilgstošiem mēģinājumiem, man beidzot izdevās markas pietiekami pārliecinoši nostiprināt pie konverta. Atkal būs jāiet rīt no rīta uz pasta iecirkni.
*1918. gada 27. jūlija ieraksts dienasgrāmatā.
