#LV99plus: Lielinieki aktivizē aģitāciju Rīgas strādnieku un vācu karavīru vidū

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autors ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāts, bet nekādā gadījumā ne "feiks". Šis varonis mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Antonija Priede

Antonija Priede

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem LSM.lv seriālā #LV99plus, kas rekonstruē notikumus Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem.

Antonija Priede ir dzimusi Rīgā vidusšķiras ģimenē 1890. gadā, absolvējusi Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāziju. Pēc ģimnāzijas beigšanas Antonija sapņoja par mācībām universitātē, tomēr ģimene nevarēja atļauties apmaksāt studijas ārzemēs. Antonija sāk strādāt par sekretāri. Īsi pirms kara sākuma viņa iemīlas krievu ierēdnī un, kad 1915. gadā vasarā sākas Rīgas evakuācija, pretēji vecāku gribai dodas līdzi ierēdnim uz Petrogradu. Attiecības ar ierēdni izjūk, bet Petrogradā Antonija sadraudzējas ar krievu meņševikiem un latviešu maziniekiem un pārņem viņu politiskās idejas. Pēc Oktobra revolūcijas viņa atgriežas Vidzemē un dzīvo Valmierā. Pēc vācu okupācijas Antonija izlemj slepeni atgriezties Rīgā.

Saziņas medijs projektā #LV99pluss - ieraksti dienasgrāmatā.

Antonijai ir arī savs "Facebook" profils un un viņa veic ierakstus lsm.lv vēstures diskusiju grupā "Dzīvā vēsture". 

Allaž punktuālie un precīzie vācu karavīri pēdējo nedēļu laikā šķiet ar vien vienaldzīgāki. Vairs nav tik uzstājīgi pārbaudēs pie iebraukšanas Rīgā, nedz arī vairs tik cītīgi ķer politiskos pretiniekus. Pārmaiņas Vācijā karavīru vidū vieš cerību uz drīzu atgriešanos mājās.

Būšana Baltijā lielākajai daļai karavīru nav nekāds prieks. Tuvinieki un dzimtā Vācija ir tālu. Un tā kā šeit izvietotie karavīri nepilda pienākumus frontē, arī pārtikas devas ir necilas. Staigā viņi nabagi tāpat kā vietējie rīdzinieki ar pustukšiem vēderiem. Daļai pārtikas ziņā stāvoklis pat sliktāks kā vietējiem.

Atslābumu sajūt arī lielinieki. Pēdējā laikā lielinieki ar jaunu sparu aktivizējušies. Dala skrejlapas, atdzīvina pagrīdes saites un privāti uzrunā strādniekus. Tāpat lielinieki, kur vien iespējams, aktīvi dala spartakistu avīzes vācu karavīriem. Zināms, ka tur netrūkst kreisi noskaņotu kareivju, kuri labprāt gāztu virsniekus un izveidotu padomes. Savāda noskaņa.

*1918. gada 28. oktobra ieraksts dienasgrāmatā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti