#LV99PLUS jeb Dzīvā vēsture 1917. gads 1918. gads 1919. gads 1920. gads Satversmes sapulces šķirotava Spēles

#LV99plus: Ķeizara Vilhelma dzimšanas dienā sajūsma par parādi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

27. janvāris, 2018, 15:15

Vēsture

Autori: Marija Bērza (Viens no lsm.lv seriāla #LV99pluss tēliem)

Šī publikācija ir daļa no lsm.lv seriāla #LV99plus, kas stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem. Tā ir daļa no mūsdienīgas hronoloģiskas notikumu rekonstrukcijas 1917. un 1918. gadā, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti. Publikācijas autore ir viens no mūsu virtuālajiem tēliem, kas ir izdomāta, bet nekādā gadījumā ne "feika". Šī varone mums palīdz rekonstruēt tā laika notikumus, procesus un sadzīvi.

Ir pienācis laiks kārtējiem svētkiem, kuru uzdevums ir novērst mūsu domas no kara grūtībām. Šoreiz mūs aplaimo ķeizara Vilhelma dzimšanas dienas svinības.

Marija Bērza

Autore ir viena no mūsu izdomātajiem, bet noteikti ne "feikajiem" tēliem lsm.lv seriālā #LV99plus, kas hronoloģiski stāsta par notikumiem Latvijā un reģionā pirms 100 gadiem, kas ļāva dibināt neatkarīgu Latvijas valsti.

Marija Bērza (dzimusi Tišlere) 29 gadi (dzimusi 1888. gada 1. decembrī) – Kuldīgas vācbaltu amatnieka meita, kura īsi pirms kara apprecēja turīga latviešu saimnieka vecāko dēlu Ansi Bērzu. Sākoties karam vīru iesauca armijā. Viņš piedalījās Prūsijas ofensīvā un pēc Tannenbergas kaujas kļuva par karagūstekni. Vīra ģimene pēc Kurzemes okupācijas sākuma devās bēgļu gaitās un vīra brālis Kārlis pieteicās strēlniekos. Marija pati nedevās bēgļu gaitās un kopā ar savu mazo meitiņu Annu (dzimusi 1912. gadā) palika pie saviem vecākiem Kuldīgā. Marijas rūpju centrā ir viņas vīrs, kuram viņa regulāri sūta vēstules, pārtikas paciņas un cita veida palīdzību. Paralēli Marija sarakstās arī ar savu māsu Vilhelmīni, kura dzīvo Liepājā. Tāpat ar Mariju cenšas sazināties vīra vecāki, kuri grib uzzināt kaut ko vairāk par savu dēlu. Marija aplūkotajā periodā pamatā uzturas Kuldīgā, periodiski dodas apciemot māsu Liepājā.

Par diskusiju platformu šiem notikumiem un tā laika dzīvesstilam piedāvājam mūsu "Facebook" grupu "Dzīvā vēsture",bet Marijai ir arī savs "Facebook" profils.

Kā jau ierasts, svinības tiek organizētas tā, lai nevienam nerastos šaubas, ka Vācija ir varena un uzvara ir vien laika jautājums. Tēvs uzstāja, ka mums ar Anniņu esot jāpavada viņš vērot parādi, kura sākās desmitos no rīta. Parādes priekšgalā gāja vietējie oberosta ierēdņi, pilsētas birģeri un svarīgākie pilsoņi. Aiz viņiem soļoja militārais orķestris, kurš atskaņoja apņēmības pilnus maršus. Parādi noslēdza šeit dislocētās karavīru vienības.

Izskatījās, ka svētki sasniedz savu mērķi, jo visus sanākušos pārņēma liela sajūsma.

Visi ir pārliecināti, ka tūlīt, tūlīt Vācija noslēgs galīgu miera līgumu ar Krieviju un tad ātri uzvarēs karu rietumos.

Cieši saistītas ar šīm gaidām ir cerības, ka ķeizars paziņos par Kurzemes un Vidzemes pievienošanu Vācijai. Daļa pat uzskata, ka ķeizars to varētu izziņot šodien, par godu savai dzimšanas dienai. Tāpēc ikkatrs oberosta ierēdņu vārds tiek gaidīts ar lielām cerībām.

Pēcpusdienā sākās svinīgās pieņemšanas, uz kurām bija aicinātas visas mūsu pilsētas prominences. Bet vakarā bija iespēja apmeklēt arī koncertu. Tēvs pierunāja, lai pavadu viņu arī uz šo pasākumu. Mūsu priekam uzstājās no operas pieaicināts tenors un soprāne. Viņi izpildīja dažādas operu ārijas.