Nikolajs Balašovs
45 gadus vecs, intelektuālis, kadetu partijas biedrs. Pirms kara bija krievu valodas un vēstures skolotājs ''Academia Petrina''. Kad 1915. gadā skolu evakuēja, Nikolajs atteicās doties Taganrogu. Iemesls izvēlei palikt bija viņa sieva, vācbaltiete Emīlija nevēlējās pamest dzimto Jelgavu. Viņš ir viens no retajiem krieviem, kas palicis Jelgavā arī pēc vācu okupācijas sākuma.
Nikolajam ir arī savs "Facebook" profils, un viņš par šiem notikumiem un 1917.gada sadzīvi diskutē "Facebook" grupā "Dzīvā vēsture".
Lai nodrošinātu vācu karavīru apsardzību atkāpšanās laikā un atturētu boļševikus no tālākas virzības uz rietumiem, Mītavā ir nodibināts jauns militārs formējums – ‘’Dzelzsdivīzija’’. ‘’Dzelzsdivīzija’’ ir izveidota zem 8. armijas, un tā ir veidota uz brīvprātības principa. Ikviens var pieteikties dienestam kā ierindnieks, bet komandējošais sastāvs ir komplektēts tikai no Vācijas armijas virsniekiem.
Pagaidām arī virsnieki esot tie, kas izrāda vislielāko interesi dienestam. Ar ierindnieku rekrutēšanu iet gausāk. Lai piesaistītu interesentus, dienests ‘’Dzelzsdivīzijā’’ piedāvā šiem laikiem labu atalgojumu. Par katru dienesta dienu karavīram sola izmaksāt 10 markas. Tāpat karavīriem sola piešķirt daudz labāku pārtiku nekā līdz šim Vācijas armijas dienestā. Iespēja beidzot iegūt pienācīgu uzturu ir spēcīgs arguments par labu dienestam, un ir vairāki vienkāršie karavīri, kuri, cerot izbēgt no pusbada, apsver iespēju iestāties Dzelzs divīzijā.
*1918. gada 3. decembra ieraksts dienasgrāmatā.
