“1919. gads ir rūpnīcas dibināšanas gads. Tolaik tā saucās “Pasta un telegrāfa virsvaldes galvenā darbnīca”. Dibinātājs Aleksandrs Tīpainis. Pirmajiem telefoniem nav ciparu, bet ir iespēja sazvanīt meitenīti, kas centrālē savieno ar citu numuru, un tad var runāties,” stāsta VEF vēstures muzeja galvenā krājuma glabātāja Dace Kaprāne.
Ražoti tika arī radioaparāti, kas gan savas kvalitātes, gan burvīgā dizaina dēļ bija populāri visā Eiropā. Savu nosaukumu “Valsts elektrotehniskā fabrika” rūpnīca ieguva vien 1932.gadā. Tajā ražoja arī gludekļus, gāzmaskas, elektroniskos svarus, skuvekļus, spuldzītes, pat lidmašīnas.
“Attīstība notika diezgan strauji, faktiski ar VEF direktora Teodora Vītola nākšanu pie varas. Sākās arī dažādi eksperimenti rūpniecībā,” zina stāstīt Kaprāne.
1936. gadā VEF pārsteidza visu pasauli, kopā ar Valteru Capu radot pasaulē mazāko fotoaparātu “Minox”. Pirms tam Caps bija piedāvājis to ražot citās rūpnīcās, bet tikai VEF noticēja, ka kaut ko tādu patiešām ir iespējams izveidot. “Un uz to brīdi tas bija pats mazākais [fotoaparāts]. Arī mūsdienās joprojām nekas tamlīdzīgs nav radīts,” saka VEF vēstures muzeja pārstāve.
“Minox” tolaik maksāja 248 latus, kas bija neiedomājami milzīga summa. Līdz ar padomju okupāciju “Minox” ražošana Latvijā drīz vien aizgāja pa skuju taku. Valters Caps fotoaparātus turpināja ražot Vācijā līdz pat 2012.gadam. Tikmēr Padomju Latvijā turpināja attīstīties telefonu un radioaparātu ražošana, ar šīm ierīcēm apgādājot visu plašo savienību. Pēc neatkarības atgūšanas VEF sāka nīkuļot, un pašlaik praktiski nekas nav palicis pāri no tā kādreizējās spozmes.
